Ar līguma noslēgšanu Latvija arī atsakās no ASV militāro personu kriminālvajāšanas, ja viņi noziegušies Latvijas teritorijā.Saeima ceturtdien, 16.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Ar līguma noslēgšanu Latvija arī atsakās no ASV militāro personu kriminālvajāšanas, ja viņi noziegušies Latvijas teritorijā. Par līguma ratificēšanu Saeimas sēdē nobalsoja 78, pret nobalsoja Jūlija Stepaņenko („Saskaņa”), bet atturējās Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība).
Rus.lsm.lv, atsaucoties uz aģentūras LETA athīvu, vēsta, ka līguma tekstu gatavoja ASV. Līdz šim līgums plašākai sabiedrības daļai nebija pieejams.
Līgums paredz, ka Latvija atsakās no ASV militāro personu kriminālvajāšanas Latvijas teritorijā, izņemot īpašus gadījumus, kad Latvijas Ģenerālprokuratūra būtisku apstākļu dēļ var atsaukt atteikšanos no tiesībām realizēt jurisdikciju. Tas nozīmē – ja noziegums izdarīts Latvijas teritorijā, lietu izskata ASV institūcijas un tas tiek darīts, pamatojoties uz ASV tiesību aktiem. Tātad Latvija šajā procesā nepiedalās.<blockquote> </blockquote> ASV jau šobrīd sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzībā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai, norāda Saeima. Pastāvīgas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.
Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs (Zaļo un zemnieku savienība) uzrunā parlamentam skaidroja, ka līgums arī paredz nodokļu un nodevas atvieglojumus ASV dienesta oficiālajām vajadzībām. Viņš uzsvēra, ka šī līguma parakstīšana pozitīvi ietekmēs ekonomiku, stiprinās investīciju drošību un veicinās patēriņa pieaugumu. „Mēs vēlamies, lai Latvijā ir miers! Šis ir līgums par uzticību,” norādīja AM pārstāvis.
Līgums paredz ASV spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā, kā arī atļauj ASV spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos. Tāpat līgums paredz atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ASV bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem.
Līgums arī noteic, ka Latvija atzīst ASV izdotus transportlīdzekļu īpašumtiesības apliecinošus un reģistrācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kā arī atzīst visa veida ASV izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus. Tas attiecas uz profesionālo darbību, ko ASV bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumu ietvaros.
Tāpat līgums paredz, ka ASV bruņoto spēku gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi var brīvi pārvietoties pa valsts teritoriju, ievērojot pārvietošanās noteikumus. Līgumā regulēta arī virkne citu jautājumu.
Līdz šim spēkā ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par bruņoto spēku statusu, kas ratificēts Saeimā 2004.gada 17.jūnijā (NATO SOFA). NATO SOFA definē pamatnosacījumus, uz kādiem NATO dalībvalstu bruņotie spēki atrodas Latvijā gluži tāpat, kā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki uzturas citās NATO dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka NATO SOFA tikai vispārīgi nosaka bruņoto spēku statusu citās NATO dalībvalstīs, jau izstrādājot šos pamatnosacījumus tika paredzēts, ka valstis atsevišķi var vienoties par papildus detalizēti noteiktiem bruņoto spēku uzturēšanās nosacījumiem.
