Draudziiba..

[Klāra]

Ehh..man manaa jubelii 101majaa,skumji . Nupat zaudeeju draudzeni ..Protams, iezogas jau doma-vai taa maz bija draudzene, varbuut tikai manas izluuzijas. Iemesls banaals -nauda. Tups , nekauniigs uzmetiens uz naudu .Naudas nav zheel, summa prieksh mani nebija tik liela, citaadi nemaz nebuutu devusi. Bet pats fakts, ka Tu saproti, ka cilveeks , kuram esi uzticeejies, bijis atveerts un sirsniigs..tevi vienkaarshi izmantojis un vairaaku meeneshu garumaa speeleejis teaatri. Juutos, kaa meeslos izvaartita, gribas iet nomazgaaties..tikai diez vai to var atmazgaat.. Laiks visu saliks pa plauktiem-zinu. Tada luuk man daavana dzimshanas dienaa ! Zinu, ka veertiiga, jo dziivoju sveetaa paarlieciibaa, ka viss kas notiek , notiek uz labu.
Vai jums ir bijushas vilshanaas draugos ? Ne pa niekiem, bet taa , ka saproti- taa cilveeka manaa dziivee vairs nebuus.

[Broņa]

Nē, draugos vilšanās nav bijis. Man visas īstās draudzenes vecmeitas. Kā kādā raidījumā teica Dzintars Tilaks, sabiedrības labākā daļa. Un tā arī ir - lieku kapeiku nepaņems kaut badā būs, uz nekrietnību vispār nav spējīgas nevienā jomā. Bet par naudu, tā jau vispār klasika, es arī tagad nosliecos uz to, ka nevienam neko neaizdot, cik nav aizdots uz neatdošanu.. Bet tad atkal padomā un nezini, ja nu pati nonāc kādreiz pilnīgā dibenā. Un kā tad lūgt no citiem kaut ko, ja pati neko neesi devusi?

[Zigfrids]

Te nav runa tik daudz par draugiem, cik par latvisko mentalitāti. Par mūsu šodienas cilvēkiem.

[Klāra]

Te nav runa tik daudz par draugiem, cik par latvisko mentalitāti. Par mūsu šodienas cilvēkiem.

diemzheel piekriitu..

[tuk]

Te nav runa tik daudz par draugiem, cik par latvisko mentalitāti. Par mūsu šodienas cilvēkiem.

Saki - kur aitas, tur cirpēji?

Nē, ar draugiem nekādi uzmetieni nav bijuši, visi krietni ļaudis.
Bet reiz bija kolēģe ar hronisku atmiņas vājumu.

[diddly]

  Nja. pilnīgi saprotu. Arī man ir viena(senāk draudzene).Līdz kamēr viņas dzīve neapmeta vairākus kūleņus. Viņai grūtā brīdī aizdevu,bez domām saņemt atpakaļ. Tagad tas jau sen. Bet nu kādu laiku komunicējam,tāpat viņai neiet viegli.Un atkal prasa aizdot. Šoreiz skaidri pateicu,ka neaizdošu. Sajūtas nepatīkamas. Jo nav jau runa par 5uku,kas aptrūkstas kafejnīcā,bet par pamatīgu summu.

[Emīlija]

Jautājums - ko tad par draugiem saucam. Ja visus, kam vārdu un uzvārdu zinām, ok. Jā, ir gadījies aizdot naudu uz nekadvairstoneredzēšu, un tas apmēram 95% gadījumu. Arī situācijās, kad pašai maz, kas visnepatīkamākais. Bet. Es visiem esmu piedevusi un pat nepūlos atcerēties cik kas kuram. Man vairāk nepatīk izmantošana citās nozīmēs, visādas pīlīšu pūšanas un puspatiesības.

Zigis nu nekādi nevar izrurēt neieķēzījis, vai ne? It kā nu tikai mūsdienās un tikai latvieši, citos laikos un tautās - ni, ni.. Kas tas ir, ka savu domu un spriedumu nav,vienas vienīgas tukšas frāzes...

[Klāra]

Redziet, te neiet runa par aizdoshanu..., bet par izkraapshanu !! Tas jau tas saapiigaakais.. Negribu iedzijinaaties detaljaas, bet nauda tika iedota , lai prieksh manis nopirktu kaadu daargu lietu. Nav ne naudas, ne lietas. Un pa starrpu tam, meli vairaaku meeneshu garumaa.

[Klāra]

Un taa bija draudzene ! Ne pazinja, vai kaiminiene..It kaa ista draudzene.

[Emīlija]

Njā... un ja paskatās atpakaļ, tiešām nekas neliecināja par šadu konkrētā cilvēka dabu?

[Klāra]

Njā... un ja paskatās atpakaļ, tiešām nekas neliecināja par šadu konkrētā cilvēka dabu?

Bija taads mazs zvaninhs, bet man negribeejaas ticeet. Jo cilveeku pazimu 15 gadus un liidz tam nebija nekaada paziimes par shaadu negodiigu dveeseli .

[Broņa]

Jā, smags gadījums. Bet naudas lietās tā ir. Gan radu starpā, gan ar draugiem. Cik nav dzirdēts.

[Klāra]

Nesaprotu, kas te notiek..Bet jokaini ..Teemu atveeru, lai katrs var izteikt savu viedokli.. Skumji,.

[Luīze]

Es cenšos neaizdot. Ja aizdodu, tad rēķinos, ka atpakaļ varu nedabūt. Tas neattiecas uz "ātrajiem"aizdevumiem, kad kolēģei kafejnīcā pietrūkst kāda eirika. Reiz es pati uz kafejnīcu bez naudas aizgāju, labi, ka kolēģes par mani samaksāja. visu summu pēc tam godīgi atdevu.

Man nav pieredzes ar cittautiešiem sakarā ar naudas aizdošanu. Bet arī latvieši ir visādi. Ir, kas noteiktajā termiņā noskaita vajadzīgo summu līdz pēdējai kapeikai. Un ir bijis gadījums, kad atgādinu par nelielas summas atdošanu, vēl atļaujas pajautāt, vai man to tiešām vajag atpakaļ.

[Emīlija]

Bija taads mazs zvaninhs, bet man negribeejaas ticeet. Jo cilveeku pazimu 15 gadus un liidz tam nebija nekaada paziimes par shaadu negodiigu dveeseli .

Tie mazie zvaniņi saucas intuīcija. Vai pieredze. Nez. Tava zemapziņa jau zina, bet tev negribas ticēt... Man darbā šitas baigi strādā, praktiski vienu reizi tikai esmu "norāvusies" un netrāpījusi

Būtu interesanti konkrētāk par zvaniņu un sekojošo situāciju, ja nav ļoti privāti...