Draudziiba..

[Afrora]

Ja negribētu tevi redzēt, vienkārši neatbildētu, neceltu telefonu utt. Vienmēr jau attiecībās viens ir tas vilcējspēks.

vot laikam mans spainiits ir pilns. Vinja nekad neapsveic (nerunaasim par dzimeni ... ne Zsv, ne JG) es atkal kartinjas suutu, sms vaarda dienaas, peedeejaa laikaa pat atbildes nav. Da nu!
Paldies autorei par draudzenju teemu

[tuk]

Taisnība, gluži tāpat kā pretēji - ja sieviete pati negribēs, tad vīrietis paliks gribot.
Krieviem ir parupjš, toties trāpīgs teiciens: "Сучка не захочет - кобель не вскочит".

Ikurāt to teicienu gribēju rakstīt
Man, diemžēl, bija draudzenes vīrs, kurš ļoooti uzbāzīgi sita man kanti. Ļoti žēl,
bet biju spiesta pārraut attiecības ar draudzeni, lai tiktu vaļā no viņas vīra sabiedrības.
Par zaudēto draudzeni man ļoti žēl, bet dzīvo ar vīru vēl aizvien,
kaut dāmu viņam netrūkst.

Broņa, es it nemaz nebrīnītos

[tuk]

Kartiņas! Apsveikumi! Afrora, Tu ko?, ak kungs!
Man ir radinieki, kuri vienmēr, VIENMĒR sūta kartiņas. Pārdomātas, ar man piemeklētu textu.
Es nesūtu, piezvanu. Bija periods, kad vispār nevienam neko..
Esmu piemirsusi pat savu dzimeni darba dunā..., kur nu vēl..
Bet ne radi, ne draugi man dēļ apsveikumiem gan nav zuduši.
Arī pati apsveikuma neesamību ilgtermiņā neuzskatu par problēmu,
drīzāk apbrīnoju tos, kuri ir tik uzmanīgi šajā skrejošajā laikā un visu atceras.

[taj]

Afrora, bet vai draudzenei viss OK pa dzīvi? Nav apkrāvusies ar bērniem, vīru, kādas radinieku problēmas paņēmusi risināt uz saviem pleciem? Tā teikt, meklējot kādu iemeslu, kāpēc šāda attieksme no viņas puses... Un vēl, cik ilgi tā turpinās, tikai pēdējā laikā vai vienmēr tā bijis?

Kaut gan, jā, ir brīži, kad tā notiek, ka ir par daudz... Patiešām gribētos jau spēt vienmēr saprast, bet... Draudzība ir abpusēja nevis vienpusēja. Vai tad ne?

[Narcise]

Ikurāt to teicienu gribēju rakstīt
Man, diemžēl, bija draudzenes vīrs, kurš ļoooti uzbāzīgi sita man kanti. Ļoti žēl,
bet biju spiesta pārraut attiecības ar draudzeni, lai tiktu vaļā no viņas vīra sabiedrības.

Man pašai kādreiz tādas situācijas ir bijušas, kad draudzeņu vīri mēģina flirtēt, bet tāpēc jau es draudzenes neiešu zaudēt! Vnk bija NULLE uzmanības no manas puses pret tādiem uzmanības apliecinājumiem un viss nostājās savās vietās. Tagad viņu vīri kopā ar manām draudzenēm ir mūsu ģimenes draugi.

[tuk]

Ne, mūsu ģimenes draugi ir tie, kuriem prātā nenāk uzbāzties draugu sievām.
Tiek respektētas teritorijas .

[Afrora]

Kartiņas! Apsveikumi! Afrora, Tu ko?, ak kungs!
Man ir radinieki, kuri vienmēr, VIENMĒR sūta kartiņas. Pārdomātas, ar man piemeklētu textu.
Es nesūtu, piezvanu. Bija periods, kad vispār nevienam neko..

Pat uz sms neatbild. Kad esmu lv grūti tikšanos sarunāt, aizņemta. Nu kotad man izstiepties vai?? Nu laikam man tas ir apnicis.

Afrora, bet vai draudzenei viss OK pa dzīvi? Nav apkrāvusies ar bērniem, vīru, kādas radinieku problēmas paņēmusi risināt uz saviem pleciem? Tā teikt, meklējot kādu iemeslu, kāpēc šāda attieksme no viņas puses... Un vēl, cik ilgi tā turpinās, tikai pēdējā laikā vai vienmēr tā bijis?

Kādus gadus 3. Pēdējos. Tiesa viņa nav no tiem ar kuriem baigi sazvanījos iepriekš, bet nu vismaz sms kontakts bija un katru gadu centos (tagad izskatās ka uzprasījos) ciemos kad esmu lv

[Broņa]

Varbūt kaut kas noticis viņas dzīvē pēdējos gados, tāpēc tā izturas.

[Narcise]

Ne, mūsu ģimenes draugi ir tie, kuriem prātā nenāk uzbāzties draugu sievām.
Tiek respektētas teritorijas .

Mums arī neviens nevienai neuzbāžas un pirmīt es teicu, ka "mēģināja flirtēt" nevis uzbāzās vai piem.mēģināja ievilkt gultā. Bet priekš tam ir sieviete, kura novelk robežas, jo vīrieši pēc pirmatnējās dabas ir poligāmi un pēc it kā nevainīga flirta arī "jumts viņiem var aizbraukt".

[tuk]

Nu, flirts tas jau nevainīgi, tik uzsit asinis
Reiz bija kolēģis, kurš flirtēja uz nebēdu, a patiesībā tiklītis

[reno]

cik nu manā pieredzē -sagadījies, ka tie draudzeņu vīri ir kantes sitēji un draudzene nesaprot, kāpēc družka sāk izvairīties no kopīgiem pasākumiem un dies pas no ciemos braukšanas ar nakšņošanu

[Emīlija]

Nu, flirts tas jau nevainīgi, tik uzsit asinis
Reiz bija kolēģis, kurš flirtēja uz nebēdu, a patiesībā tiklītis

Tie jau tie nekaitīgākie. Bīstamākie pārsteidz negaidot un tā ka paliec šokā...

[taj]

Afrora, Tevi var saprast!
Bet to, vai tiešām pajuks viss, to arī uzreiz nevar prognozēt. Varbūt tieši, ja izrādīsi, ko domā, viņa arī apdomāsies, jūs izrunāsieties un vēl kaut kas būs glābjams.
3 gadi ir ilgs laiks. Tavai draudzenei ir jau iegājies, ka viss tā ir. Bet varbūt vajag viņai pateikt, kā Tu jūties. Varbūt tas pat būs kā izrāviens. Kā sava veida šoka terapija. Ar salabšanas tomēr rezultātu.
Nu, ja nē, tad gan...

[Narcise]

Varam jau paklačoties nedaudz te, dāmas.
Man jaunībā, kamēr vēl nebiju paspējusi apprecēties, bija 1 draugs, kas īsti man tā kā tomēr neiepatikās, līdz beidzot arī apnika. Man toreiz bija 1 družka, studiju biedrene 1.kursā, kura kā bulta metās virsū tam puisim, kad pašķīros no viņa, vārda tiešā nozīmē pievāca to, kas man vairs nebija vajadzīgs. Kaut kā man cieņa pazuda pret to družku un mēs pašķīrāmies ar viņu, lai arī no viņas puses jau tā nebija nodevība pret mani, vnk kaut kā "necēlās"  man pret viņu vairs draudzība un viss. Un nekas jau viņiem arī īpaši nesanāca, nu nepatīk puišiem meičas, kas pašas karas kaklā.

[tuk]

Ai, nu laiks iet, cilvēki mainās... cits aug, cits paliek uz vietas...
Nu nav nekāds - līdz nāve mūs šķirs, diemžēl.
Diemžēl arī tādēļ, ka ar gadiem draugu iemantošana mazinās.
Tādēļ, manuprāt, svarīgi saglabāt esošos draugus - ir kopīga pagātne, intereses, paziņas...,
kāda daļa noldzīves. Par augstajām lietām pat nerunājot
Ir taču laba sajūta, ka ir kāds pie kura vērsties gan ar prieku, gan bēdās.
Varbūt reliģioziem cilvēkiem draugi nav tik būtiski, jo vēršas pie Dieva, nezinu.