Skrivanek skaidro:
„Itāļi” ir senie Itālijas iedzīvotāji, kuri pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
Savukārt „itālieši” ─ Romāņu tauta jeb pašreizējie Itālijas iedzīvotāji.
(Analoģija ar latgaļiem un latgaliešiem).
Pēteris Ķiķauka, "Piezīmes par dažiem latviešu valodas labojumiem", 1937:
"Ir mums daži valodnieki, kas sargās no vārda "itaļi" un uzskata to par nepareizu. Viņi atļaujas šo vārdu lietot tikai tais gadījumos, kur runa ir par senajiem itaļiem, piem. teikumā "itaļu valodas" (= osku, umbru un c. valodas).
Šāda izšķirība tomēr ir mākslīga un tai nav dibināta pamata. Jo kā runājam par latviešiem un latvjiem, spāniešiem un spāņiem, vāciešiem un vāciem, neizšķirdami ar šiem nosaukumiem senos iedzīvotājus no tagadējiem, tāpat arī itaļi nav nekas vairāk kā tie paši italieši, un tāpēc varam runāt un rakstīt par "itaļu valodu", "itaļu mūziku" u.t.t. Ja kas grib apzīmēt senās Italijas valodas, tas var skaidrības dēļ tās saukt par senitaļu valodām, tāpat kā dažkārt runā par sengrieķu valodu, lai to atšķirtu no modernās grieķu valodas".
VVC ir apstiprinājis 'itālieši'.
