Lasāmstatistika 2016

[taj]

Ienāca prātā atskatīties uz aizvadīto gadu grāmatu lasīšanā, izveidot tādu kā 2016.gada izlasīto grāmatu topu, kur pirmās ir visvairāk patikušās grāmatas. Kad gads jau noslēdzies, to ir pat vieglāk izdarīt, jo nu jau ir vairāk skaidrs, kuras no grāmatām bija vairāk mirklīga patikšana un, kuras patiešām palikušas atmiņā. Iekļautas tikai tās, ko lasīju tieši 2016.gadā, nevis agrak vai šī gada sākumā.

Save

[taj]

Lasāmstatistika 2016

1. Rouela, Reinbova.  Eleonora un Pārks. Zvaigzne ABC, 2015
2. Hokinsa, Paula.  Meitene vilcienā. Zvaigzne ABC, 2016
3. Ričo, Deivids. Kad pagātne ir tagadne : Kā dziedēt emocionālus ievainojumus, kas kaitē mūsu attiecībām. Zvaigzne ABC, 2011

No topa kopumā var secināt, ka visvairāk saistījusi tāda kā psiholoģiskās spriedzes proza. "Eleonora un Pārks" bija burvīga, viegla lasāmviela, par jauniešu pirmo jūtu mošanos, par mūzikas gaumi, par ģērbšanās gaumi un biediem. Izlasīju divas reizes. Baudīju tieši vieglumu, apvienojumā ar to, ka sarakstīts tā, ka viegli iztēloties. Brīnos, ka nav tapusi filma. Savukārt "Meitene vilcienā" ir kaut kas mans, jo patīk braukt tieši vilcienos, nevis stumdīties autobusu šaurībā, arī tā melanholiskā noskaņa daudz vairāk radniecīga nekā pārmēru jautrība. Patika gan grāmata, gan filma, abas vienlīdz. Un "Kad pagātne ir tagadne" bija noderīga lasāmviela, mēģinot izprast dažas norises, ar kurām kaut kad nācies saskarties dzīvē. No tā var secināt, ka šī ir mazliet tiešāka un, protams, ļoti subjektīva atklāšanās par grāmatu patikšanu. Citiem var pie sirds iet pavisam citas grāmatas, pavisam citas lietas, tas ir tikai dabiski. Bet šīs trīs es patiešām, cik atminos, tiku ilgāk pārdomājusi, tāpēc arī topa augšgalā. Tomēr arī turpmākās, kas sekos, tādas, kas lasītas kopumā ar interesi un aizrautību.

4. Bariko, Aleksandrs.  Misters Gvins. Zvaigzne ABC, 2016
5. Pizāne, Inga.  Tu neesi sniegs : dzeja. Jāņa Rozes apgāds, 2016
6. Difenbau, Vanesa.  Ziedu valoda. Zvaigzne ABC, 2011
7. Frīls, Džons.  Pieaugušie bērni : disfunkcionālo ģimeņu noslēpumi : iespēja izprast un novērst pagātnes pieredzes ietekmi uz savu dzīvi. Zvaigzne ABC, 2016
8. Krofta, Ketrina.  Meitene bez pagātnes. Kontinents, 2016
9. Miņjē, Bernārs.  Aplī. Zvaigzne ABC, 2015
10. Treibergs, Toms.  Drudzis : dzeja. Mansards, 2015
11. Fašingere, Liliana.  Nešķiramie. Zvaigzne ABC, 2015
12. Inese.  Minimas 2015. izdevniecība "Sava grāmata", 2016
13. Beikere-Klaina, Kristīna.  Bāreņu vilciens. Zvaigzne ABC, 2016
14. Rubenis, Juris. Viņa un viņš : mīlestība, attiecības, sekss. Zvaigzne ABC, 2016

Iespējams, kādas dažas ir aizmirsušās, par to garantiju nav. Kopumā skaitlis 14 arī nav nekas liels. Bet neiekļāvu tās, kuras neizlasīju līdz galam, jo tur tomēr viedoklis būtu apšaubāms, ja reiz neesmu tikusi līdz noslēgumam, neuzzinot, ka varbūt tieši pēdējās nodaļas būtu tās izcilākās.

Interesants liekas žanrs, ja tā var teikt, minimas. Kaut kas līdzīgs dzejprozai. Divas Minimu grāmatas ir dzejniekam Aivaram Eipuram jeb Eduardam Aivaram, tās man iepriekšējos gados ļoti patika, pie sevis nodēvēju par dzejanekdotēm, mazi atgadījumi iz dzīves, kas liek vietām pasmaidīt. Ineses (nav norādīts autores uzvārds) "Minimas" vairāk melanholiskas, bet kopumā uzrunāja un patika. Sirsnīga un gaiša ir Ingas Pizānes dzeja. Toma Treiberga dzejas krājumam interesants izkārtojums, kā drudža scenografēšana, sākas ar temperatūru tādu un tādu, turpinās ar tādu un tādu, visbeidzot noslēdzas.

Detektīvromāniņi visi no minētajiem bija izklaidējoši, tā teikt, pildīja savu funkciju godam.

Un ceru, ka arī šis gads tiks papildināts ar vairākām lieliskām grāmatām! Jau gada iesākums liekas daudzsološs, redzēsim, kas sekos turpinājumā...

[Luīze]

Pagājušā gada laikā esmu izlasījusi milzīgu grāmatu kaudzi, tomēr statistiku neveidošu, jo grūti izcelt dažas labākās. Tā kā manā RCB kontā ir pieejama manu paņemto grāmatu vēsture, ātri izbraucu tai cauri. Daļai grāmatu vairs neatceros sižetu.

Starp citu, tā kā Tev patika "Eleonora un Pārks", iesaku izlasīt arī tās pašas autores grāmatu "Fanīte", kas ir tik pat laba, ja ne vēl labāka.

[Nāra]

Tāpat kā Luīze lasu kaudzēm ( vismaz 10 grāmatas mēnesī, ja būtu, ko lasīt, gan jau izlasītu vairāk)- izlasu un aizmirstu pārsvarā.  Lasu ļoti ātri - tā ir mana bēda. Mellene teiktu - vai kas galvā aizķeras? Nav, kam aizķerties, jo lasu izklaidei. Nelasu Kontinenta gramatas (ar retiem izņēmumiem).Tā kā reiz čatā apspriedām grāmatas , tad slinkums ķidāt vēlreiz. Luīzes pieminētās neesmu lasījusi!!

[taj]

Paldies, Luīze! Par "Fanīti" esmu domājusi, bet vēl nepieķēros. 

Man apkārt loks ar diezgan daudziem pazīstamajiem - lasītmīļiem, tad dabūju noklausīties, kas kuram paticis, īsos ieskatus sižetos un reizēm pat citātus nāk nolasīt priekšā. Tā nu es tāda kosmopolītiska, sanāk. Bieži paņemu kaut ko lasīšanai, jo kādam paticis, bet pašai tomēr tobrīd tā neaizķeras vai arī uzreiz nesanāk vaļas un pēc tam jau ir pieejama kāda cita vēl iekārotāka lasāmviela. Pavisam noteikti nevaru atļauties izlasīt visu, kas iesākts, tad lasītu varbūt gada ietvaros vēl mazāk, jo vajag, lai ir pievilkšanās pie grāmatas.

Atceros, skolā patika uzšņāpt pa sacerējumam, un tad skolotāja atļāva izvēlēties man tīkamo lasāmvielu no obligātajiem autoriem. T.i., Rainis, bet varēju izvēlēties ko tieši no Raiņa. Vai arī kāds cits, Blaumanis, piemēram, utt. Jā, varbūt dažreiz paņēmu kaut ko domātu citiem vecumiem, bet kaut kā tiku galā. Un tas bija baigais moto. Bet arī mazliet izvirtība grāmatu ziņā. Jo, re, neuzskatu un arī īsti nesanāk to, ko vajag, tāpēc ka vajag. Pēc tāda principa arī mēģinu plašāk skatīties. Tas nav pats labākais variants. Bet priekš manis, vismaz pagaidām, izrādījies izdzīvot spējīgs modelis.

Save

[Luīze]

Gaumes ir dažādas - kas vienam patīk, otru neaizrauj un otrādi. Es ar interesi uzklausu visus ieteikumus, tad izlasu grāmatas anotāciju un izdomāju, vai mani tā varētu interesēt, vai nē. Vairākas grāmatas, kas tika ieteiktas SF, esmu paņēmusi lasīt un neesmu bijusi vīlusies.

[Nāra]

Pamatā ieteikumus man nevajag, ja nu vienīgi no dažiem cilvēkiem(draudzene), ar kuriem pilnīgi saskan grāmatgaume. Ir viens cilvēks(cita draudzene), kura ieteiktās grāmatas nelasu nekad, jo vienmēr viļos. Man ir tā kā šuvējai, kas pazīst drēbi, to mazliet aptaustot, vai vīna pazinējam, kuram pietiek ar malka pagaršošanu. Atšķiru, iemetu aci un zinu- būs vai nebūs tieši man derīga lasāmviela.
Protams, apskatos izdevniecību, autoru, reizēm tulkotāju. Droši ņemu detektīvus. Kaut kā tā.