Lasīšanas paradumi

[taj]

Kādi ir jūsu lasīšanas paradumi?

Uzvedinošie papildjautājumi...

• Kur (istabā, virtuvē, gultā, pie galda, braucot vilcienā vai autobusā) vislaprātāk lasāt?
• Vai lietojat kādas īpašas grāmatzīmes jeb papīrīšus, kas patrāpās pa rokai?
• Cik ātri sanāk ielasīties grāmatas notikumos?
• Vai mēdzat pirms lasīšanas ielūkoties pēdējā lappusē, lai gūtu ieskatu, kādas būs beigas?

Viss par un ap to, kādi ir lasīšanas mazie rituāli, ko piekopjat. Kas ir tas, ar ko asociējas lasīšanas process, ko sanāk visvairāk izbaudīt.

[taj]

Agrāk vairāk sanāca lasīt kaut kur braucot, bija tāda īpaša sajūta, iekārtojoties vilcienā un atverot grāmatu. Tagad retāk braukāju, bet joprojām ar siltumu nolūkojos, ja redzu, ka kāds lasa.

Lasu vakaros istabā, kad jau velk uz snaudu. Par grāmatzīmēm dažreiz izmantoju pastkartītes.

Faktiski grāmatas notikumos vai nu uzreiz sāku iejusties vai arī jaušu, ka neaizies un nemokos. Tam pat nav tāds iemesls, ka neinteresē, bet kopējā tā brīža dzīves noskaņa, vēlme konkrētajā posmā vairāk iegrimt kādā romantikas vēstījumā vai arī pavelk uz psiholoģisko literatūru jebšu kārojas kādu detektīvromānu. Bet arī rakstības valodai ir nozīme. Liktu pat vienādības zīmi starp sižetu un valodu. Nākamais arī svarīgais - grāmatas noformējums: burtu lielums, fonts, izkārtojums. Ir gadījies lasīt, jo tik ļoti piesaistīja valoda un noformējums, ka aizgāja. Bet, protams, biežākais, atkarībā no noskaņojuma.

Viena pazīstama meitene vienmēr izlasa beigas (kādas pēdējās 3 lappuses), jo esot svarīgi, lai noslēdzas labi. Ja beigas drūmas, tad viņa sliecas nelasīt vispār to grāmatu. Bet es tomēr palieku pie tā, ka man ir svarīgi iepriekš nezināt beigas, lai varu dzīvoties patīkamās gaidās, kas nu būs...

[dip]

Lasu: transportā (apsēžos un pilnīgi iegrimstu citā pasaulē); visai bieži - ēdot; vannā. Darbā, izejot ārā uzsmēķēt. Brīvā dabā - jūrmalā, pie upes, ezera.
Man ir interesanti grāmatvāki - labā puse pagarināta, kas jāizmanto kā grāmatzīme.
Nepatīk grāmatas, kurās nevaru diezgan ātri ielasīties. Bet tādas laikam gadās diezgan reti.
NEKAD neielūkojos grāmatas pēdējā lapā. Tiesa gan, ir bijuši gadījumi, kad ielūkojos otrajā lapā:)

Grāmatu nosaukumus visai bieži atrodu šajā forumā. Paldies jums par to! Tikko, pateicoties ierakstiem forumā, izlasīju "Dievs vienmēr ceļo anonīmi". Patika ļoti.
Nav paradums izlasīt grāmatu līdz beigām, ja tā nepakam neinteresē. Varbūt tā ir kļūda.
Grāmatveikali - mani mīļākie veikali.

[Luīze]

Lasu mājās, klusumā un mierā. Parasti vakaros pirms gulētiešanas, bet varu lasīt arī citos brīžos, kad gribas atslēgties no visa. Labprāt lasu, braucot vilcienā vai autobusā, ja jābrauc ilgāk par stundu. Arī ceļojumos ņemu līdzi grāmatas, ko palasīt. Automašīnā gan nevaru lasīt, lai gan pie stūres man nav jāsēž.

Lietoju grāmatzīmes, jo man nepatīk gadījuma papīrīši.

Parasti jau es ātri ielasos notikumos. Ilgākā ielasīšanās man bija ar "Troņu spēļu" 1.grāmatu (pārējās neesmu lasījusi), kur īsti neko nesapratu pirmās 200 lappuses. Ar atsevišķiem izņēmumiem es tomēr visas grāmatas izlasu līdz galam.

Jā, es mēdzu ieskatīties pēdējā lappusē. To daru nevis tāpēc, lai detektīvstāstā uzzinātu vainīgo, bet lai noskaidrotu, vai galvenais varonis "davilks" līdz grāmatas beigām. Parasti iemetu acis beigās, kad grāmata ir izlasīta pusē.

[tuk]

Man ir interesanti grāmatvāki - labā puse pagarināta, kas jāizmanto kā grāmatzīme.

Hehē, man arī tāda paša principa grāmatu apvāki, ļoti parocīgi.

[dip]

Hehē, man arī tāda paša principa grāmatu apvāki, ļoti parocīgi.

Arī šeit mūs nevarēs atšķirt 

[tuk]

[Mangusts]

Viena pazīstama meitene vienmēr izlasa beigas (kādas pēdējās 3 lappuses), jo esot svarīgi, lai noslēdzas labi.

Detektīvos nekad, bet citām grāmatām parasti izlasu beigas, lai apmēram, kā Luīze rakstīja

noskaidrotu, vai galvenais varonis "davilks" līdz grāmatas beigām

nu un vispār - kam gatavoties.


Grāmatas, kas nepabeigtas, atceros divas - Tomasa Manna "Jāzeps un viņa brāļi" un Džeimsa Džoisa "Uliss". Pēdējo ceru tomēr kaut kad izlasīt.


Grāmatzīmes pēdējā laikā ir atklātnītes.

[Zigfrids]

1. He, he. Visbiežāk - tur, uz kurieni karaļi kājām iet.

[Afrora]

Kur (istabā, virtuvē, gultā, pie galda, braucot vilcienā vai autobusā) vislaprātāk lasāt?
Lai lasiitu paarvietojoties jaabuut nu ljoti interesantai lasaamvielai. Autobusaa nekad nelasu, jo man tad viss "griezjas" un lai nenovemtu sevi un graamatu - izvairos. Vilcienaa lasu, bet tomeer paarsvaraa vakaros gultaa.

Vai lietojat kādas īpašas grāmatzīmes jeb papīrīšus, kas patrāpās pa rokai?
Kad nopirktaas graamatziimees kaut kur mistiski pazuud (vai aizkriit aiz gultas) ir gadiijies arii WC papiiru lietos kaa graamatziimi

Cik ātri sanāk ielasīties grāmatas notikumos?
taa kaa es paarsvaraa peerku tikai taas graamatas un autorus, kuras mani uzrunaa un 98% detektiivus, tad aatri.

Vai mēdzat pirms lasīšanas ielūkoties pēdējā lappusē, lai gūtu ieskatu, kādas būs beigas?
NEKAD!!! Vispaar nesaprotu tos kuri taa var izdomaat dariit 

[tuk]

1. He, he. Visbiežāk - tur, uz kurieni karaļi kājām iet.

Tad Tev baisi ilgi jāsēž, kamēr romānu izlasi
Ka tik zarna neizkrīt...

[reno]

* Man ir tāda ērta vieta -lielais klubkrēsls, kājas uzstutētas, klēpī spilvens, uz tā grāmata. Aizmugurē stāvlampa, ar regulējamo lukturīti, lai spīd tieši uz grāmatas. (man apgaismojums ļoti svarīgs). Gultā kaut kā tik ērti iekārtoties nevaru. Tādēļ dažreiz lasu vnk sēžot pie galda, kā skolā. Ēdot lasu, atstutējusi grāmatu. Senāk, kad braukāju ar vilcienu, vienmēr lasīju -tas bija tik jauki.Arī tagad, ja braucu, ņemu līdz kādu paplānāku. Kaut kādu vieglo literatūru ņemu līdz uz pludmali, kaut gan bibliotekas grāmatas ar smiltīm piebērt tiešām ir ļoti nesmuki
*parasti kartiņas, ja nav -vienalga, kas. Spēju atcerēties lappusi arī bez zīmes.
*Ja ilgstoši nevaru ielasīties, sāku šķirstīt uz priekšu, ja tad nekas neaizķer, tālāk nelasu. Beigas dažreiz ielūru
* dažreiz lasu vairākas grāmatas vienlaikus, bet tad parasti viena ir mazāk aizraujoša
*papīrs, burtu izmērs, atstarpes ļoti svarīgas. Tādēļ vairs īsti nevaru rokās paņemt padomju laikā drukātās  -tagad tikai var īsti ieraudzīt, uz kāda avīžpapīra, sīkiem burtiņiem, saspiestām rindiņām padomju vara aplaimoja savu "vislasošāko tautu pasaulē". Bet pārspīlēti mākslinieciskās man arī īsti nepatīk
*tualetē -nekad, man ar vēderu viss kārtībā

[fiasko]

Vai, lasītprieks un lasīšanas paradumi

Visbiežāk un visvairāk sanāk lasīt tomēr gultā, kaut zinu, ka tas nav diez ko veselīgi, bet ir tik forši palasīt, tad nolikt grāmatu turpat blakus gultas stūrī, noņemt brilles, nodzēst gaismu un doties uz miega zemi.
Ļoti ērti ir lasīt pie galda, patīk, īpaši, ja ir kāda smagāka grāmata.
Man smieklīgākais grāmatu lasīšanas paradums ir lasīt zobus tīrot - tad arī smuki var pucēt zobus ne tikai 2 minūtes kā tiek ieteikts, bet arī 10
Autobusā mēdzu šad tad Kindlē palasīt, bet lielākoties aizmiegu... Ļoti atkarīgs no šofera braukšanas stila, drukātās grāmatas braucot pilnīgi noteikti nevaru lasīt.

Grāmatzīmes? Ir gan grāmatzīmes, gan mēdzu pastkartes izmantot, gan kādu čeku vai ko citu tikpat parocīgu.

Jā, mēdzu ielūkoties grāmatas beigās. Mēdzu arī dažkārt pāršķirstīt grāmatu ātri, lai zinātu, ar ko beigsies, ja labi uzrakstīta, atgriežos un izlasu kārtīgi.

[dip]

Dažreiz  paņemu kaut kādu grāmatu, atveru un lasu - ja uzrunā tie pāris teikumi, tad ņemu ciet. 90% nostrādā.
Bieži lasu un domāju - o, šitais jāatzīmē, jāizraksta. Slinkuma dēļ to neizdaru. A žēl.

[Bobs]

Visbiežāk ir tā - paņemu grāmatu, sāku lasīt un paralēli aizpeldu savās domās. Pēc pāris lappusēm saprotu, ka neko no izlasītā neatceros, šķiru atpakaļ un lieku nost. Viss, jāguļ