Stāsts sekojošs. Sieva ir nejauši noklausījusies vienas sava tuva radagabala elpošanu miegā. Visu laiku it kā normāli, tad - pārtraukums elpošanā uz kādu gandrīz pusminūti (cilvēks miegā krāc, tāpēc atšķirt ir viegli, kad elpo un kad - nē), pēc tam spēji ar strauju ieelpu elpošana atsākas. Pats neelpotājs pēc tam saka, ka uz brīdi elpot it kā aizmirst, gaisa it kā neprasās, bet pēc tam, kad rodas skābekļa bada sajūta, tad spēji atsāk elpošanu un uz brīdi pamostas.
Tā lieta nav bīstama, un ko tas vispār nozīmē?