Pa ilgiem laikiem beidzot redzu sarkankrūtīšus. Citi cigļi ņemās pa barotavu un speķa šmatoku, sarkankrūtīši tekalē zem ceriņiem un ābelēm. Spriežot pēc tā, ka kaut ko knābā, kaut kas ēdams tur ir, kaut gan pirms tam bija sniegs, atkusnis, tad atkal 10cm sniegs.
Un atkal joki ar tiem sarkankrūtīšiem. Vieni ir ar ļoti skaistu koši sārtu krūtežu, otri - ar brūni bēšīgu. Ja skatās no augšas, tad tie putneļi ir vienādi, ja no priekšas - atšķiras ar krūtežas un vēdera krāsu. Papi-mammas? Dažādas pasugas? Individuālās variācijas?
Viens vāvernājs iekārtojis novērošanas punktu zaru ielā zem ozola. Siro pa ozola apakšu un ik pa laiciņam uzdiebj zaru steram virspusē un aplūko apkārtni - vai nav kāds burlaks tuvumā. Domājām, ka aizbiedēsim, kad autiņu iedarbināsim. A figu jums! Mums tāda tehniska padarīšana pie kuplās astes.
