Šodien kā parasts -tirgusdiena.
Mazā tumsiņā sāku rosīties, jo tumsiņa sākas jau ap 7-ņiem. Kā nekā 2 mēneši pēc saulgriežiem jau pagājuši! Diena pastiepusies garāka abos galos, vakarā arī vairs nav mājās galīgā tumsā jāmīstās.
Veļa izmazgāta un tāāāāā prasās likt ārā žūšanai, ka pilnīgi vai skaļā balsī jāmauro. Veselais saprāts saka, ka tādu pašu ievilkšu vakarā iekšā. Nu lab, nevanckāsies šurpam-turpam, izžaus uz žāvētāja augšstāvā. Bet dvēsele brēc pēc ārā žāvētas veļas...
Pa ceļam no tirgus vairākās pļavās redzami buki. Nabaga lopiņi, ak un vai, grūti šiem ziemā. Kas beigās dabūja aubē? Pareizi, otrpusis! Kurš nav iznesis no pagraba pusbojātos burkānus zverjugām? Vooot...
Cigļi izārdījuši visu no barotavas pa zemi, toties tagad tur arī smagsvara sīļi var ieturēties. Nu, ja nav no Rūda bail. A tas, makans, ik pa laikam uzrodās zem barotavas un kņadzina zobeļus pret sarkankrūtīšiem un zīlītēm. Beigās otrpusis vairs nevar izturēt un iet ievākt burlaku padusē un iekšā.
Pusdienas. Asiņainā Mērija un tāāāāā nāk snaudiens...