Plēsoņa paliek plēsoņa, tas vienmēr lūkosies pēc vieglāk iegūstama medījuma. Un "vilks paēdis un kaza dzīva" nestrādā - lai plēsējs būtu paēdis, neizbēgami kādam jāmirst. Manuprāt, tā vilku saudzēšanas politika ir novedusi galīgā pakaļā. Mežā stirnu, briežu pietiek - ej ķer, bet, ja vilks nāk pēc laupījuma uz cilvēku mājām, tas ir iznīcināms, un punkts. Plēsēji ir gudri, un izvairās no vietām, kur pa šiem šauj. Tāpat par bērniem es arī nesacītu, ka "agrāk visi staigāja i nekas". Tas no sērijas "agrāk sievietes uz lauka dzemdēja", jo, cik dzemdībās nomira, par to vēsture klusē. Ir bijuši gadījumi, kad vilks uzbrūk arī cilvēkam, piemēram, agrā rītā vientuļi uz fermu ejošai slaucējai. Visādi notiek.
Pareizi dara aitkopji, lai kurina ugunskurus. Problēma ir samilzusi.Ja gribam, lai Latvijā vispār pastāvētu aitkopība, tad tā cackāšanās ar vilkiem ir jāizbeidz.