Pāris mēnešus braukāju garām un staipu garu kaklu, lai saskatītu ļoti jaukus, vienkārši apburošus radījumus. Problēma tamī, ka jaukumu mitināšanās vieta ir ātri braucama - ceļš līkumots un apstāties nekādi nedrīkst. Turklāt mīļumi ir stipri cimperlīgi un nemaz tik bieži nenāk no kalna lejā tuvāk ceļam. Retajos gadījumos, kad mīļumi nokāpj no saviem augstumiem, tos vienalga izdodās pamanīt pārāk vēlu, lai varētu kaut cik jēdzīgi apstāties.
Šorīt atgadījās gadījums! Braucu tā paagrāk un laikus pamanīju skaistuļus pavisam tuvu ceļam. Metu kaunu pie malas, stājos nost un slēdzu avārijas gaismas. Viens vai pat divi garām braucēji taurēja kā maitas. Tu, cilvēks, centies nobildēt dižzvērus, a šamie taurē! Maitas.
Labi, ka skaistuļiem nervi stipri un nemuka vis prom, bet pat drusku atļāvās papozēt.
Te jums būs, lai nesakāt, ka es skopa un nedalos.
