Esam tālu no dabas aizbizojuši

[Camma]

Kaimiņos atradās šīs sēnes pazinējs un dabūja tās abas mačalkas savā ēdienkartē. Nopietni mikologi zina stāstīt, ka ļoti daudzas "retās" sēnes ir nevis retas, bet ilgigaidāmas. Zināt taču, ka ir sēņu gadi un nesēņu gadi. Dažādām sēņu sugām miera periodi mēdz būt ar atšķirīgu garumu. Divi gadi atpakaļ apšubeciņas un sviestabeciņas varējām ar ķerru no meža vest, par gaileņu vezumu pat nerunāsim. Pagāšgad knapi pāris reizes mērcei gailenes pielasīju. Šogad atkal beciņu gads un vilnīši šepat pagalmā dīķmalas mauriņā pļaujami. Droši, ka ar to koralli arī tāpat - vienkārši miera periodi garāki.
Starp citu, varat palūkot, cikos šis ieraksts uztapis. Vienkārši ap desmitiem vakarā nokāpu lejā tējiņu pastrēbt, a tur ... a tur psihais sēņotājs pusgrozu PA TUMSU piegriezis! Meža sēnes nekādi nevar līdz rītam netīrītas atstāt, nu i bļodeli piecepu, otru bļodu pievārīju un noliku mērcēties, katliņā beciņas uzvārītas un lai gaida rītu marinēšanai.

[Camma]

Kā pie sestdienas neko nedarīju, atpūtos:no rīta līdz Saulkrastu veikalam aizlaidām, jo cukurs beidzies, pie viena laša gabaliņu paņēmu mazsālīšanai, pa ceļam saimnieks smukus tomātus tirgoja kā reiz gorloģoram 2 kg noderēja. Kamēr sila vakardienas sēnes marinēšānai, samazgāju mazburciņas gorloģoram un sēnītēm. Tikko saliku šitos štruntus, skatos - psihais pļāvējs stūrē uz manu sēņu placi, kur no rīta rudmieses manīju. Skaļi auroju un vicināju sēņu ķorbeli pļāvējam gar ausīm, paspēju vienu kurvīti vilnīšu un rudmiešu noglābt. Iztīrīju, novārīju. Kamēr sēnes vārījās, nomizoju un uzvārīju kartupeļus, sacepu gaļu un uzbūru mērci.
Tagad tā kā derētu kaut ko padarīt, kādu gabaliņu pa-utoties, citādi tāda dīka sestdiena sanāk.

[Camma]

Braucu pa savu lauku ceļu. Aiz meža stūra liels koks, aiz kura svaigi izrakts dīķis. Tajā vietā pašā ceļa malā visu laiku bijis neliels dīķītis, kādreiz tādus izmantoja kā linu mārkus. Bija pamatīgi aizaudzis, nu riktīgs doķis. Šovasar ņēma un izgreba 4x lielāku un dziļāku, iesvieda aeratoru. Pilnai eļļas bildei vēl ieenkuroja 2 baltus gulbjus.

Nu, lūk. Braucu un pēkšņi galvā īssavienojums! Uz ceļa dīķa malā stāv IZCILI skaists, balts putns uz GARĀM, tumšpelēkām kājām un pēta tos abus erzacus, kas peld dīķī. Tik skaistu putnu reti gadās redzēt! Protams, skaistulis steidzīgi cēlās spārnos un prom bija itin ātri. Cik nu manas putnzinības kripatas ļauj spriest, šis skaistulis varētu būt dzērve. Cits nekas tik sniegbalts un garkājains mūspusē nevarētu būt.

[Mangusts]

Baltais gārnis? Dzērves takš pelēkas

[Camma]

Gārnis ir savādāks, tos es šad tad savā dīķmalā redzu. Tiesa, tie mums tumšpelēki. Dzērves reizēm pļavās savācas milzu baros, pa vairākiem desmitiem un pat simtos esmu skaitījusi. Šis skaistulis bija žilbinoši sniegbalts un riktīgi liels, gulbja lielumā vismaz, uz garām kājām kā stārķim. Nē, tādu redzēju pirmo reizi.

[Camma]

Vuhhh, cik paskatījos vikipēdiju, tas, ko redzēju, tiešām ir baltā dzērve. Cits jautājums - kā tas skaistulis gadījies Sējas nekurienē? Nez, nav kur ziņots, ka pabēdzis kāda zooparka iemītnieks?

[Camma]

Ha, atradu šitādu....