Autore JAU ir distancējusies, dzīvodama 200 km attālumā.
Tex ar saviem nesaudzīgajiem izteikumiem aizmirst, ka autorei tā ir mamma. Varbūt enerģiska un valdonīga, bet pašas mamma un tāpēc mīļa. Kaut kā nav taktiski tā nolikt cita tuviniekus.
Ja viņa būtu, piemēram, nozagusi meitas auto, tad visi piekristu, ka viņa ir zagle - slikts clv, vai ne?
Kāpēc tas nestrādā emocionāli?
Aber, ja bojā meitai, iespējams, lielāko notikumu viņas dzīvē, tad mamma, tomēr mīļa un tā - ir varianti... kāpēc? Emocionāla postīšana, iespējams, ir stipri kaitējošāka par fizisku vai materiālu. Un tieši tāpēc, ka mīļa un māte, viņai ir vara, ko viņa nelietīgi izmanto, iestādīdama un izmantodama vainas apziņu. IMO, tas ir daudz lielāks nodarījums par auto "aizņemšanos" un vairs neatdošanu....
Meitai nebūtu jājūtas vainīgai pasūtot tādu "palīdzētāju" ne tikai līdz svētdienai, bet vēl uz n mēnešiem vai vispār, bet viņa jūtas, ja jau tēma ir. Un tā tik tiešām ir viņas mātes vaina. Un, lai tiktu no tādas diriģēšanas vaļā, diemžēl ir jāsaprot, ka lai arī māte(un vecākus neizvēlas...), bet nu labs cilvēks viņa nav un rīkojas viņa savā izpratnē par to, kas ir viņas labā, bet reāli ir emocionālais parazīts. Un ka par to, ka viņa ir piedzemdējusi un audzinājusi (ko st.c. neviens bērns nav nevienam vecākam prasījis), meita neko nav parādā un viņai nav jajūtas vainīgai, neizdabājot absurdām un neabsurdām mātes iegribām, un ka ir tikai loģiski un pareizi pirmajā vietā likt savu ģimeni, sevi un savu bērnu.
