Ir gan tipveida scenāriji, gan centieni pakaļdarināties slavenām filmām. Stereotipiski štampi, kas ar to vien ir ko vērti - redzēt, kā vienkārši ļautiņi tolaik domāja. Bet es skatos citādāk, kā cilvēki skatās daiļdarbus. Grūti paskaidrot, bet es it kā skenēju filmu, pievēršoties informācijai, ko tā nes - nevis konkrētajai sižeta līnijai, kas vairumā gadījumu ir pilnīgs mēsls. Jā, man gribētos, lai būtu laika mašīna - nokļūt tur un tad.
Vsjo, es "atklanos", nav vairs laika