Kādreiz vācām
liepziedus. Joprojām
piparmētras aug dārzā - tā arī ir mana vismīļākā tēja un pārsvarā to nedzeru ārstnieciskos nolūkos, bet tāpat vien. Zinu, ka var lietot žultpūšļa darbības veicināšanai.
Vīram cieņā
kumelītes, arī vienkārši kā tēja. Vēl vācu
pelašķus - klepus tēja. Tā ir rūgtena.
Aveņu laksti ar ogām - sviedrējoši.
Nekad nevaru saņemties salasīt
meža zemeņu tēju - nav zināma tāda plantācija, kur gan vēderam, gan tējai paliktu
Ir lasīti
baltās nātres ziedi,
raspodiņi (šo abus tēvs lieto). Kādreiz arī
mārsils,
gaiļbikšu un
sarkanā āboliņa ziedi, bet tie lietošanā neko daudz neaizgāja.
Kad bija pieejams ķimeņu lauks, regulāri vācām
ķimenes. Tēvs parasti pēc pirts dzēra ķimeņu tēju. Tagad to pļavu regulāri appļauj, pirms ķimenes vācamas - vairs nekā. Garšvielu paciņā pieejamās šķiet garšo citādāk.
