Mums ar draudzeni šodien bija zaļā brīvdiena -tirgū sapirkām skābenes, mazus gurķīšus skābēšanai, jocīgu Fazer maizi ar 34% dārzeņu piedevu -pupiņu milti un taml., garšo pēc veclaiku karašas
Mājās devāmies apgaitā -nogriezām visus divus lā'čpurniņus un nelolojot nekādas cerības, devāmies nelielā pastaigā apkārt kvartālam, kas lielākoties ir mežs. Un še tev -krunkuļainie murķeļi viens pēc otra. Joka pēc sagriezu, galu galā jāpārbauda -vai tiešām tik indīgi, vai nē. Līdz galam vārīšanu tā arī neizveicu, man jau no tvaikiem likās, ka stīva mute paliek. Pirmo ūdeni nolejot, vairījos no tvaikiem, bet laikam tak tiešām inde. Pašlaik vēdinās māja. Nekad vairs.
Vēl izraku mežā pāris vizbulīšu cerus, iestādīšu savā "mežmalā", saplūcām nātres skābeņzupai.
Lāčpurni tika iecepti olu kultenī, mājās jau gaidīja fokačas paveids, viss kopā ar sarkanvīnu garšoja lieliski.
Bet murķeļiem piemērotākā vieta ir pie augiem, nevis virtuvē. Gan jau mani te apstrīdēs, ka man fobija, bet izskats vien jau nepievilcīgs -atšķirībā no elegantajiem lāčpurniņiem!
[attachment deleted by admin]
