Brauciens uz Ragakāpu notika aprīlī. Un sākumā es mazliet apdomājos. Jo, man ļoti patika, patiešām, bet patika vairāk tieši kompānija, ar kuru devāmies ceļā un baudījām dienu. Pati Ragakāpa mazliet atstāja sajūtu, ka pastaiga bija tāda maziņa un īsiņa. Protams, nekas neliedz staigāt pa divi vai pat trīs lāgi, kā arī apstaigāt vēl citu tuvējo apkaimi. Un tiem, kas dzīvo tuvāk Ragakāpai tā tik un tā būs jauka vieta, kur atgriezties atkal un atkal, jo turpat ir viss, kur dvēselei veldzēties - mežš un jūra. Bet mums, kas toreiz braucām ar divi un daži pat trīs sabiedriskajiem transportiem, bija vairāk tāda paiešanās un pasēdešana pie jūras. Vai arī tā ir tikai mana sajūta, arī tā var būt. Biju gaidījusi mazliet lielāku pašu dabas taku.
Ceļa maršruts - Ar vilcienu no Rīgas līdz Lielupei. Turpat blakus Lielupes vilciena stacijai vīd arī autobusa pietura. Un tad ar 1. autobusu līdz galapunktam vai sprīdi iepriekš kāpjot laukā (aprunājāmies ar šoferīti un mūs laipni noinstruēja, ka šeit lūdzami varat izkāpt).
Tad bija minūtes piecas jāpaietas. Un tur jau vīdēja tāds kā uzkalns un mežš. Taka varēja sākties. Un, lai gan ne pārāk ilga iešana, tomēr, tiesa kas tiesa, varēja arī mazliet pakāpelēties.
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]