Tas nozīmē, ka ik pārdienu jāiet uz veikalu, vai arī jâbūt dzelžaini izplānotai ēdienkartei. Nereāli.
Tā nu tas ir

. Vai mazdārziņš vismaz.

Bet ja nopietni, man ļoti mazkas paliek pāri.
Esmu iemācījusies paiet garām izdevīgai cenai, ja ledskapī produkts jau ir.
Ja zinu, ka ģimene vakariņās gribēs gaļu tiešām nopirkšu 4 karbonādes šķēles.
Un ja nu tiešām kas, ir saldētava. Savējo ēšanas paradumus arī zinu.
Ko kompostā, to kompostā, kas dezināms, to krāsnī, burciņās ko iemarinē...
Konteineram mazkas paliek.
Bet nedomāju, ka tas no kāda “zaļuma“, vai es par to īpaši domātu, vienkārši tā pierasts...