Kāds lasītāja tips tu esi?

[taj]

Nesen pamanīju kādu jaunu (priekš manis) par un ap literatūru blogu un Skriptorijs un vienu no jaunākajiem ierakstiem par Lasītāju tipiem: https://skriptorijs.wordpress.com/2017/05/14/lasitaju-tipi-ii/. Kopumā interesanti. Varbūt mazliet akadēmiski. Taču tas neliedz padomāt par tēmu kā tādu - lasītāju tipi.

Kāds tu esi lasītāja tips?

Man pašai šķiet, ka šobrīd es vairāk esmu baudītāja tips. Aptuveni mēnesi, mazliet mazāk, bet nesteidzīgi lasu detektīvromānu, viss patīk, sižets, raksturojumi, intriga, bet pēc izlasīšanas visticamākais ātri aizmirsīsies un tiks sākta lasīt kāda nākamā tāda veida grāmata - izklaides literatūra. Un kopumā tas nav peļami, kad studiju gadi jau aiz muguras un var vienkārši laiskoties ar grāmatu, bez līmlapiņu un pierakstu kalniem. Varbūt kādu vienu vai pāris reizes gadā izlasu arī kādu domājamāku psiholoģijas grāmatu un tad manī nu jau ieslēdzas kritiķis, jo vairs tā netiecos visam piekrist kā jaunībā, sak' ir laikam bijuši kadi pētījumi un autors tā raksta, tad jau laikam taisnība, ne gluži, teorija ir un paliek teorija, neuzticos tai uzreiz tā hops un aiziet, jo cilvēks un tā psihe mēdz būt arī visai neprognozējama.

[reno]

Es noteikti esmu baudītāja un rijēja(tāds gan nav pieminēts). Detektīvu lasīt mēnesi -nemūžam! Ja man grāmata patīk, rauju cauri, pat uz miega vai citu darbu rēķina. Ja nepatīk, nelasās -nemaz nemocu. Šad un tad grāmatas atdodu nelasītas. Bet ir arī grāmatas, kuras lasu lēnām, paralēli citām. Man liekas, ka pašlaik es mazliet slēpjos citā realitātē, tik daudz lasot. Citātus neizrakstu, vai arī ļoti reti.

Diezgan bieži kritizēju, ja sižets liekas samākslots, kaitina liekvārdība.Bet, ja lasu kādu Kontinenta publicējumu, pretenzijām nav vieta, tad var vienīgi pasmieties par banālajiem standarta gājieniem, īpaši galveno varoņu īpašībās

[Spārka]

Rijējs, šķiet, domāts tas pats baudītājs.
Man tips mainās atkarībā no lasāmā. Krimiķi ātri, Prustu un tml- izgaršojot, poētiskus darbus intuitīvi. Kritiķa tips gan laikam ieslēdzas tikai pie draņķīgas literatūras.

[tas_pats_lv]

Pārdomātāja tips lasa “lēnāk un pamatīgāk”, mīl pārdomāt, tāpēc nopietni iedziļinās daiļdarbā. Pārdomātāja tips meklē ilgstošu estētisku prieku.

Es gribētu, lai man atbilstu šis tips, bet manā gadījumā problēma nav, ka es nemāku lasīt, cik ir ka nav laika lasīt un, varbūt pat, ka nav motivācija lasīt. Pamata problēma ir, ka tā pasaule, ko man piedāvā interesantā literatūra atšķiras lielā mērā no tās pasaules, ko man piedāvā "iela". Un es neredzu sabiedrībā jebkādu interesi šo starpību mazināt, un tas ir nomācoši.

[Minne]

Es gribētu, lai man atbilstu šis tips, bet manā gadījumā problēma nav, ka es nemāku lasīt, cik ir ka nav laika lasīt un, varbūt pat, ka nav motivācija lasīt. Pamata problēma ir, ka tā pasaule, ko man piedāvā interesantā literatūra atšķiras lielā mērā no tās pasaules, ko man piedāvā "iela". Un es neredzu sabiedrībā jebkādu interesi šo starpību mazināt, un tas ir nomācoši.

Kāds sakars te ar sabiedrību, ja pašam nav motivācijas lasīt? Bet lasīšana uzlabotu gramatiku un rakstības stilu

[reno]

Es gribētu, lai man atbilstu šis tips, bet manā gadījumā problēma nav, ka es nemāku lasīt, cik ir ka nav laika lasīt un, varbūt pat, ka nav motivācija lasīt. Pamata problēma ir, ka tā pasaule, ko man piedāvā interesantā literatūra atšķiras lielā mērā no tās pasaules, ko man piedāvā "iela". Un es neredzu sabiedrībā jebkādu interesi šo starpību mazināt, un tas ir nomācoši.


Kas tad ir tava izvēlētā "interesantā literatūra"? Kontinenta produkcija? Tā tiešām ir tālu no ielas pasaules Tad vajag pameklēt citos plauktos, un nevajag atkal vainot mistisko "sabiedrību".

[tas_pats_lv]

Kas tad ir tava izvēlētā "interesantā literatūra"? Kontinenta produkcija? Tā tiešām ir tālu no ielas pasaules Tad vajag pameklēt citos plauktos, un nevajag atkal vainot mistisko "sabiedrību".

Man grāmatas ir patikušas no saviem gadiem 9, kad es sāku viņas saprast. Liekas beidzamā grāmata, kas man nepatika bija moldāvu grāmata par ganu guguci. Man ir bijušas pieejamas dažādas bibliotēkas, un esmu izlasījis daudz grāmatas, bet atziņa ir ka grāmatu pasaule ir alternatīva pasaule, kas nav saistīta ar realitāti ļoti bieži.
p.s. man pat ir vairākas grāmatas par "mistisko sabiedrību", piemēram - Gustavs le Bons "Pūļa psiholoģija" 1937. 

Kāds sakars te ar sabiedrību, ja pašam nav motivācijas lasīt? Bet lasīšana uzlabotu gramatiku un rakstības stilu

Motivācija lasīt trūkst, jo tā savā ziņā ir "bēgšana" alternatīvajā literatūras pasaulē. Un es gribētu vairāk saprast reālo pasauli, nevis padziļināt zināšanas alternatīvajā literatūras pasaulē.

[reno]

Tev taisnība, daiļliteratūras lasīšana savā ziņā ir ieiešana paralēlajā "kā būtu, ja būtu" pasaulē. Man ar izziņas literatūru atkal galīgi nepietiek, arī tur ir pilns ar šaubām un neprecizitātēm.