Pārgājiens Vitrupe - Tūja

[Luīze]

Atkal jauna diena un jauns piedzīvojums. Šoreiz pārgājiens gar jūras malu.
Mašīnu atstājam Tūjā un ar Rīgas - Ainažu autobusu vizināmies līdz Vitrupei. Lai gan diena solās būt ļoti silta, pirmie soļi pie jūras liecina par aukstu vēju, tāpēc uzvelku visu, kas man ir paņemts līdzi. Pēc dažiem kilometriem parādās akmeņainā jūrmala. Ja sākumā kājas vietām grima plūstošās mitrās smiltīs, tad tagad kāpjam no akmeņa uz akmeni.

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Pa akmeņiem iet nav viegli, tāpēc ceļa posmu līdz Veczemju klintīm veicam pa Meleka ceļu, kas iet caur mežu paralēli jūrai. Pa ceļam apskatām Kutkāju akmeni, kam aizmugurē ir trepes, lai varētu uzkāpt uz akmens. Bērns pat noāva apavus, lai saprastu - kut kājas vai nekut. Teica, ka tomēr nekut.

[Luīze]

Kaut kā bildes šodien negrib pievienoties reizē ar tekstu.

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Veczemju klintis

[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Turpinām ceļu gar jūras krastu. Diena pamazām iesilst, arī vējš kļūst siltāks, taču nepierimst. Liekās drēbes pamazām pārvietojas uz mugursomām.
Pa ceļam redzam vēl citas klintis un atsegumus, kā arī jocīgo Ķurmraga bāku.

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Ķurmraga bāka.

[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Iešana pa smiltīm un akmeņiem ir nogurdinoša, ātrums nav liels. Saule un vējš sejā visas dienas garumā.   Pavisam tika noieti 19 km.

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]

[taj]

Paldies, Luīze! Arī biju domājusi kaut kad doties uz Tūju un gar akmeņaino krastmalu. Tava reportāža tikai apstiprina vēlmi reiz noīstenot ieceri.

Bet kartums kopumā mav mans draugs. Nu tāds - dienasvidus saule, bez neviena ēnas krūmiņa. Tas ir, ļoti patīk silts laiks un saule, bet tieši svelmē pagrūti. Esmu bijusi vairākos vietēja mēroga velobraucienos pa šo laiku. Vislabākais rīta vai vakara pusē. Šodien sanāca pašā dienavidū un pārrados mājās kā tomāts, jo nevienu brīdi nebija ēnas, tikai ceļš ceļš ceļš.

[Luīze]

Principā maršrutu, ko šodien izgāju, var saīsināt. Nebraukt līdz Vitrupei, bet kāpt vienu vai pat divas autobusa pieturas ātrāk. Dzeņi (viena pietura pirms Vitrupes) ir tuvu jūrai, tur apmēram sākas akmeņainā jūrmala. Savukārt no Oltūžiem (pietura pirms Dzeņiem) sanāk tālāk līdz jūrai pa mežu ko iet, bet iziet var apmēram pie Veczemju klintīm.
Meleka ceļa ir ērts velobraucējiem.

[Luīze]

Gatavojoties pārgājienam, kartē skatījāmies, ka būs jāšķērso vairākas upes, kas ietek jūrā, bet realitāte bija tāda, ka jūra bija nedaudz atkāpusies, tāpēc veidojās smilšu sēres, vietām varēja pāriet, lecot no akmeņa uz akmeni, vai pārlekt ar nelielu ieskrējienu, un tikai vienu upi bērnam par lielu prieku pārbridām ar basām kājām.

[kvadra]

Nogāju šo maršrutu Vitrupe-Tūja pagājušovasar. Tas jūras krasts ir tik mainīgs -  lieli smilšainas pludmales gabali mijas ar tādiem akmeņu krāvumiem, ka nezini, kur kāju spert, jālēkā no akmeņa uz akmeni. Smiltis arī vietām stingras, citviet irdenas un ar brišanu brienamas. Rīkojām atpūtas pauzes ar peldēšanos, fočēšanu un uzkodām un baudījām MIERU pie dabas prom no cilvēkiem. Beigu galā gan jutos jau nogurusi, bet apmierināta ar forši pavadīto dienu.