Kā man patik, patīk, patīk

Dodos katru gadu. Šogad šķita vēl plašāks. Braucu agri no rīta, kamēr tautas maz un visu var labi apskatīt, tad aizeju uz Kapteiņa māju (kas man mīļa), tad vēl pāris man mīļām sētām, fīlingam Priedes krogā uz brīdi jāpiesēž.
Man tagad ir jancīga cepurīte kā no viduslaikiem

un vēl ļoti īpaša sudraba sakta- piespraude pēc agrīnā dzelzs laikmeta parauga.
Es tur vienmēr dodos savos Vidzemes tautastērpa brunčos. Tik labi tajos - vējainā un vēsākā laikā silda, karstā - nemaz nav karsti.
Esmu tajos svinējusi lietainus Jāņus un arī sajūta superīga, tie silda arī mitri salijuši.
Man tur ļoti patīk. Un priecājos, ka vēl joprojām ir cilvēki, kuri to visu gatavo, šuj, auž utt.