Daudz zināsi, dabūsi pa degunu?

[Luīze]

Vienai pusei ir bērns, par kuru otra puse nezina? Tad nesaki neko, paši tiks skaidrībā.

Par anonīmām vēstulēm pat domas nav - tā patiesība varbūt nav tik satraucoša kā saņemt anonīmu smērējumu, uzreiz sirdsmiers, naktsmiers un nervi pagalam.

[Bobs]

Tai pusei, kas to nezina būs daudz pazemojošāka sajūta, ja pateiksi - tātad par to jau zina citi apkārt. Bet gadījumā ja tas kādreiz nāks gaismā un viņa uzzinās, ka Tu zināji, bet stoiciski klusēji, pilnīgi nevienam neko nesakot - nu, normāls cilvēks novērtētu to kā iestāšanos par viņa cieņu un godu.

[Nāra]

Klasika ar it kā nezināmo bērnu. Pilnīga klasika. Parasti vai nu zina vai uzzinās tapat bez Tevis. Ja nē, tad super, ka prot  noslēpt  DNS esi taisījusi? Diez vai. Lai viss rit savu gaitu.
Protams, ka Tev ir dusmas un velme visu izstāstīt, bet, manuprāt, nevajag.

[daddy]

Attiecībās ir iesaistīts vienai pusei nezināms bērns.

Pie tam man liekas, ka tas bērns ir vīrietim, jo sievietei tā kā pieklātos zināt savu bērnu skaitu...
...bet kurš, es prasu, kurš vīrietis precīzi zina savu bērnu skaitu??
Gribat jautru nedēļas nogali, pamēģiniet, piespiediet savējos pie sienas un stingrā balsī prasiet - nelieti! atzīsties cik Tev ir bērnu 

Ja nopietni, tad es pilnīgi droši neko neteiktu, jo tas cilvēks, noliedzot savu bērnu, pats sevi jau ir sodījis, pat ja to vēl nesaprot...  tb sievietes nāk un iet, bet bērns (miesa no manas miesas) ir savādāk...

[tuk]

Ideāli jau būtu, ja bērna tēvs pats atklātu šo faktu, izrunātos...

Situācijas var būt dažādas, ir tēvam attiecības ar bērnu, tā māti, tas noticis sen, nesen...
Faktu slēpj, jo vēlas saglabāt ģimeni, vai vienkārši maita, uttt,uttt...

[kvadra]

Bērns no nejauša sena sakara, par kuru pats jau domāt aizmirsis, un par bērnu i nezinājis, jebšu dzīvo paralēli divās ģimenēs - manuprāt, šķirba liela.

[dille]

Citu cilvēku attiecībās nebāztos.
Varbūt paši jau sen visu zina, varbūt nojauš, bet nav vēlmes nosaukt visu vārdā, varbūt nezina un nevēlas zināt.
Varbūt uzzinās tad, kad būs pienācis laiks un tas vairs nebūs sāpīgi.
Ja padomā - kas gan tur slikts - bērniņš ? Skaisti tas ir.

Vispār ikvienam pašam jārisina savas attiecības, pašam jāsadzīvo ar sekām utt.
Nav citiem tur ko bāzties un apgaismot. Man tas šķiet pat riebīgi.

[dille]

Mamma stāstīja gadījumu ar sev pazīstamu sievieti.
Vienu vakaru vīrs atnācis mājās ar puisīti un teicis - tas ir mans dēls. Viņa māte ir mirusi.
Vai nu mēs manu dēlu audzinām kopā vai es viņu audzināšu viens.
Un tā viņi audzināja puiku kopā un šķiet, vēlāk bija pat laimīgi.

Toreiz, kad mamma stāstīja, biju jauna štrūdele un domāju ļoti kategoriski.
Tagad domāju citādāk.

[ragana]

Klasika ar it kā nezināmo bērnu. Pilnīga klasika. Parasti vai nu zina vai uzzinās tapat bez Tevis. Ja nē, tad super, ka prot  noslēpt  DNS esi taisījusi? Diez vai. Lai viss rit savu gaitu.
Protams, ka Tev ir dusmas un velme visu izstāstīt, bet, manuprāt, nevajag.

Nav dusmu, un izstāstīt nealkstu. Lieka pļāpība nav man asinīs, drīzāk otrādi. Jautājums jau tīri tāds...kā būtu pareizāk? Lai gan fig zin', kā ir pareizāk vispār kaut kas.

[ragana]

Bērns no nejauša sena sakara, par kuru pats jau domāt aizmirsis, un par bērnu i nezinājis, jebšu dzīvo paralēli divās ģimenēs - manuprāt, šķirba liela.

Bērns nesens, gadi 7.

[ragana]

Principā lēmums pieņemts - klusēju un viss. Saprotu, ka nav man tiesību (un arī vēlmes) regulēt citu cilvēku dzīves. Jebkuram lēmumam tāpat kā rungai, ir divi gali. Gan jau manas emocijas lēnām norims un nosēdīsies.

[Nāra]

Bērns nesens, gadi 7.

Tas ir nesens???
man paziņās bija vēl trakāk - vīrs aizgāja no sievas, sapinās ar citu, uztaisīja bērnu, tad 5 gadu laikā ABi nomira. Bijusī sieva audzina viņu kopīgo bērnu. Gan jau tml stāstu ir pilna pasaule.

[Bobs]

Tas ir nesens???
man paziņās bija vēl trakāk - vīrs aizgāja no sievas, sapinās ar citu, uztaisīja bērnu, tad 5 gadu laikā ABi nomira. Bijusī sieva audzina viņu kopīgo bērnu. Gan jau tml stāstu ir pilna pasaule.

OMG

[daddy]

nu jau panesās šausmu stāstiņi par mīlestības trīsstūri vīrietis, sieviete un "kreiss" bērns...


man ar ir viens stāsts, kad precēta sieva bija dziļās pārdomās par to, vai atklāt vīram, ka bērns nav viņa... es ieteicu klusēt un aizmirst un ne vīram, ne bērnam neko neteikt...jo tas tikai sāpes un ciešanas radītu. Nezinu kā viņa izdarīja beigās, bet, šķiet, viss labi pagaidām.   

[dille]

Tas ir nesens???
man paziņās bija vēl trakāk - vīrs aizgāja no sievas, sapinās ar citu, uztaisīja bērnu, tad 5 gadu laikā ABi nomira. Bijusī sieva audzina viņu kopīgo bērnu. Gan jau tml stāstu ir pilna pasaule.

Absolūti cilvēcīgi, ko tad tam bērniņam bērnu namā augt, vai?
Cerams, ka bērns nedabū no pamātes atklausīties par viņa vecākiem.

Principā lēmums pieņemts - klusēju un viss. Saprotu, ka nav man tiesību (un arī vēlmes) regulēt citu cilvēku dzīves. Jebkuram lēmumam tāpat kā rungai, ir divi gali. Gan jau manas emocijas lēnām norims un nosēdīsies.

Ja notikumam jau gadi , hm, 10 ( nu sapazinās, sakars, tad bērna gaidīšanas laiks ) un bērnam jau 7 gadi, kuru, Ragana, Tu vispār grasījies kaunināt un pie prāta vest(vīru, vai?) vai draudzeni apgaismot?