AT arī dažas dienas mēnesī drīkst oficiāli "slimot" bez slimības lapas, un daudzi to arī izmanto, līdzīgi, kā rakstīja true detective. Un ir ļoti daudzi, kas ar sūda kakla sāpēm vai mazu krekšķīti skrien pie ārsta, prasa zīmes (man pilnīgi pretējs novērojums, kā Afrorai par latviešiem). Un ir arī profiņi, kas pamanās mēnešiem (zinu vienu, kurš gadu normāli neatsāka strādāt) "slimot". Atnāk, parādās darbā un "saslimst", dabū slimības lapu, sēž mājās, nākamā mēnesī atkal ierodas darbā, saslimst un ta uz riņķi mēnešiem. Tas viens, kuru zinu, pēc gada noformējās bezdarbniekot, haļava turpinās. Sistēma ir ļoti labvelīga, tādēļ cilvēki to izmanto.
Šobrīd, jau nepilnu gadu patiesībā, es arī beidzot izmantoju vietējo ārstu pakalpojumus. Iespaidi - visādi. Nav tā, ka milzīgās rindas uz pakalpojumu ir tikai Latvijas bēda. Es, piem., uz scintigrāfiju gaidīju 4 mēnešus, uz ginekologu, gadas, ka vismaz mēnesi jāgaida.
Kas vēl - baigais konveijers patiesībā. Protams, labi organizēts. Piemēram, ārstam ir vairākas apskašu telpas. Ordinācijas/reģistrācijas darbinieki saorganizē tā, ka vienā telpā ārsts ir ar vienu pacientu, tikmēr tiek gatavots cits paciens citā telpā un, kad ārsts beidz darbu vienā telpā, viņš uzreiz ierodas citā, pie nākamā pacienta, un uzreiz ņemas ar viņu. Viss ir datorā, viss ir sagatavots, lai arsts bez pauzēm apkalpotu n-tos pacientus. Ir gan arī ēnas puses. Mana paziņa pie zobārsta gandrīz zaudēja zobu, jo ārsts, ierodoties no citas apskašu telpas, taisījās šai izraut zobu, lai gan viņai bija cita problēma - ārsts bija kkur nojucis, skraidot pa vairākām telpām - vienam anestēziju iešpricējis, citam paurbis...
Bet citādi - tādā veidā, protams, darbs ir efektīvāks, tiek apkalpots vairāk pacientu.
Arī šeit ir problēmas ar mūžīgajām Latvijas tēmām par reorganizācijām, gultasvietām, veselības apdrošināšanām. Bet kas man patīk - vienai iedzīvotāju grupai, kuri ir pašnodarbināti, ir iespēja samazinat savu veselības iemaksu daļu, piedaloties programmā, kas balstās uz paša atbildību par savu veselību.
