Šķiršanās

[Emīlija]

Nē, nav par mani. Vias blakus.

Jūtu līdzi šobrīd draudzenei, skatos, par ko pārvēršas cilvēki un ko spēj otram nodarīt, kad pienāk stunda x...Atņemt 10 gados sadāvinātās rotaslietas
 Kamēr juridiski laulība nav izšķirta, gulēt "savā gultā" un ej kur gribi, ja kas nepatīk (pašam virietim ir kur iet bet principa pēc jāpamoka otra puse)

Vai ir arī tādi pāri, kuri izšķiras cilvēcīgi?

Vārdsakot, šķiršanās stāstiņi...

[Camma]

Nesaprotu, kas tur netaisnīgs - par savu gultu? Par dāvinatajām cackām - tur vēl nav zināms, vai dāvinātas vai izkviektas.

[Emīlija]

Jā nu tieššm, kas tur netaisnīgs. Noīrēt dzīvokli, bet nedzīvot tur, paziņojot, ka vai nu guli blakām, vai ej kur gribi. Jāpamoka tak ir "tā kuce".

Par rotaslietām ir no cita stāsta, un "var zināt".

Pa manam - šie ir vīrieši bez goda un pašlepnuma.

[Broņa]

Tur abi negudri. Ja grib šķirties, tad pati iet un noīrē dzīvokli, ne gaida, kad izsviedīs vai tas otrs aizies. Kaut kādus dāvinātos štruntus atdod bez ierunām, vēl iepako un apsien ar sarkanu lentīti vai vēl labāk - izmet miskastē. Bet, ja dejo valsi, tango, ča ča ča, tad ir jautri. Vēl stāsta citiem, cik tas otrs aplam izpildās.
 Cik saprotu, mazu bērnu nav. tad vispār izšķirties, manuprāt, nav nekādu problēmu, bet, ja nu grib tās dejas pagarināt un kārtīgi izdancoties, tad jā.

[Minne]

Kurš iniciators šķiršanai?

Jā, man ir pieredze, kad vīrietis no bezspēcības (jo nekā citādi vairs savu autoritāti noturēt nevar, tā es to skaidroju) ir savācis dāvinātās lietas, vismaz kko sāpīgu viņa izpratnē izdarot. Nu, ko? Lai valkā manas rotas un nēsā kažociņu

[Emīlija]

"cik saprotu"   - nē, nesaproti bērns ir. Un ir pat vienošanās par dzīvokli, bet nē redz (lasīt augstāk). Būtībā jau tēma nav par konkrētajiem gadījumiem. Vienkārši... Skumji. Kad viss jau nolemts, sākt šitādus papildus pigorus.

[tuk]

Druška lai nomaina mājai atslēgas.

[ineshuks]

Reti kursh maak sakariigi izshkjirties...
Man to nesaprast, bet...

[kvadra]

Ne velti laikam saka, ka no mīlestības līdz naidam viens solis...
Vai varbūt tā izpaužas cilvēka sāpes un škrobe par savu neizdevušos kopdzīvi - vēlmē tai otrai (protams, vainīgajai!), pusei uz atvadām vēl kaut kā ieriebt? Tā no malas paskatoties - reizēm visnotaļ necienīgā un nožēlojamā veidā...

Man pašai savulaik, paldies Dievam, izdevās izšķirties gluži civilizēti, bez liekiem skandāliem, riebšanas un dāvanu nost ņemšanas.

[ineshuks]

Nu izkashkjeeties un kreklus sagriezt ((c) Limuziins) pirmajaa karstumaa es veel saprotu... bet peec tam gadiem njemties, beernus riidiit...

[tuk]

Mans vērojums, ka viscivilizētāk šķiras tie pāri, kur abi grib un ir nobrieduši šķirties.
Ja kopdzīve nepanesama vienam, bet otram ir ok, tad nenovērtētā puse mēdz izpildīties
atkarībā no intelekta daudzuma.

[Bobs]

Nekad... NEKAD neietu tiesāt šķiršanās procesu. Tur ir tik ļoti daudz no ārpuses nezināmā, tur ir vairākas un vairāku līmeņu patiesības (un nepatiesības). Vienam cilvēkam iztiesāt attiecības, kas veidojušās gadiem.. to nevar neviens.

[tuk]

Par tiesāšanu pilnīgi piekrītu,
bet idiotisku uzvedību jau tas neattaisno...

[Nāra]

Man ne apkārtnē, ne draugu vidū nav šķirtu pāru
Bet kolēģe šķīrās. Tur nu es novēroju pretējo - vīrs dabūja aiziet bez nekā, kaut kopdzīves daudzajos gados bija lielu naudu ielicis mājā un vispār visu ģimeni uzturējis tikai viņš. Tas, ka viņš ikdienā  bija liels kretīns, tas ir cits stāsts.

[ragana]

Nesen šķīrās māsa pēc kopā nodzīvotiem 30 gadiem. Paskatoties no malas bija interesanti - lai cik reizēm izlaidīgs un vardarbīgs vīrs bija sadzīvē, izšķiroties viņš sievai atstāja pilnīgi visu - dzīvokli, mašīnu (un nenomaksātos parādus).  Šķīrās pie notāra, pēc tam kopā aizgāja uz kafejnīcu nosvinēt.
 Māsai bija smags atlabšanas periods no aizvainojumiem. Tikai pēc laika viņa saprata kādā ellē dzīvojusi .
Vēl jau viens ar otru dažreiz satiekas klātienē, ja lieli kreņķi ar brūtēm un citas ķezas, tad exis zvana bijušai sievai.