Beidzot bija iespēja tikt uz izrādi, mans secinājums - visas Spēlmaņnakts nominācijas ir pelnītas un pat pietrūkst vienas! Es noteikti arī Saldoverei būtu devusi nomināciju par blusas stāstu, bet viņiem nācās kaut ko atmest, jo tāpat ir Kairišai, Sluckai, Laizānam par otrā plāna lomām plus gaismas, mūzika un režija. Vienīgi gan labprāt iemainītu grima nomināciju pret to - Saldoverei:)
Seņkova ideja un realizācija ļoti patika katrā sīkumā. Mūzika un noskaņa šermulīga. Stštījumi perfekti. Norenbergam sākuma kritikas pārmet vecmodīgo tēlošanas manieri, bet es gribētu teikt, ka nebiaj TIK vecmodīgi un senili, bija gana normāli, es pat biju gaidījusi ko vēl vairāk lielai zālei raksturīgu, bet bija ļoti ok! Skanim neliels stāsts un epizodēs nepiedalījās, bet par viņuun Anži man jāsaka - nepārsteidza. Bet tas nav negatīvais "nepārsteidza" - es vienkārši JAU ZINĀJU, ka viņi ir izcili labi stāstnieki. Un, lai arī abi nav mani visiecienītākie aktieri, es savulaik uz Ārprātīgā piezīmēm ( Anžes monoizrādi) gāju divas reizes! Viņš ir kolosāls stāstītājs. Un tas pierādījās arī Ezeriņā.
Par Laizānuun Slucku gan arī man jāsaka- pārsteidza tikai nedaudz. Jo arī par viņu spējām esmu ļoti augstās domās:) Bet vislielāko pārsetigumu un prieku sagādāja cienījamā Kairišas kundze! It kā veco laiku māksliniece, cienījama kundze, nopelniem bagāta - bet kā viņa iekļāvusies grupā un kā pakļāvusies visām jaunā režisora idejām! Tāds komandas biedrs, ka par to vien jau nominācija!
