Es ar vienmēr biju idiānis. Man jau no zīdaiņa soļa likās, ka es būšu par apspiestajiem un pret despotiem/tirāniem, citiem parazītiem. No kurienes es izzelēju, ka indiāņi ir cietušie - gan jau no televizora, ā - Zvērkāvis ar bij mājās lasāmais. Arī pagalma kara spēlēs mierīgi gāju par vāciešiem, no tas gan bij kreizī - skrien sīkais ar vāli pakaļ krievulēnam garām izpildkomitejai un nelabi šķendās saklausītus friču izteicienus: das ist gut, das ist fantastiš, jaiko, mleko, partizaniš svinko!