Latvijā - labi vai slikti vai...

[Zigfrids]

Šaura tā pasaulīte. Ož pēc Vitebskas guberņas.

Nuuuu, es izbaudu vismaz to, ka, ja skaistā sarkanbaltsarkanā vai tumšzilā ar dzeltenām zvaigznītēm pa riņķi papīrītī ir ietīts sūds, es varu teikt, ka tas ir sūds, un es to ēst netaisos, kamēr citi brīvprātīgi, apgalvojot, ka tā ir konfekte, ēd uz vella paraušanu, bet, kad prasa, vai nebija nepatīkami un negaršīgi, tad ieslēdz smadzenēs patriotisma programmu, kura, kā stāsta, daļēji nomācot garšas un smaržas sajūtas, un saka, ka kompete takšu nevarot garšot nepatīkami. Tā ja!

[Zigfrids]

Ak, jā, es pilnīgi piekrītu apgalvojumam, ka, uzlejot (pēc personiskas izvēles) latviskuma, patriotisma vai vēl kādu citu līdzīgu mērcīti, no skaistā iesaiņojuma izvilktais sūds varētu garšot arī citādi, - iespējams, ka pat gandrīz ciešami. Tā kā personiski tādas mērces uzturā iecienījis neesmu, tad arī ar sūdiem savu barošanas sistēmu cenšos nepieblīvēt. Pamācīt un kritizēt negrasos, - gaumes lieta, un par gaumi strīdēties būtu muļķīgi.

[Mao]

Pareizi sapratu - Latvija tev ir sūds?

[Broms]

Pareizi sapratu - Latvija tev ir sūds?

Tak neslēpj nemaz.

[tuk]

Normāli cilvēki nemēdz spļaut akā no kuras paši dzer...

[Zigfrids]

Nesapratāt ne suņa.
Runa ir par to, ka es mēslus cenšos neēst neatkarīgi no tā, kādas krāsas papīrīšos tie ietīti. Iesaiņojums mani neinteresē, un "tu taču esi latvietis (piederīgs savai valstij, bla, bla, bla), - tātad tev ir tas jācieš" nav mans variants. Un vēl jo vairāk, - ēst sūdu par spīti ļauniem krieviem vai vēl kādiem iedomātiem ļaundariem ar uzspēlēti baudpilnu izteiksmi, tipa, lai apskauž un domā, ka man konča mutē, to es vispār par muļķību uzskatu, atvainojiet.
SAVA valsts ir vieta uz planētas Zeme, kur es jūtos cienīts, novērtēts un brīvs. Vai LV tāda ir? Sarežģīts jautājums, drīzāk - nē. Lai būtu "sava valsts", tad ir jābūt ne tikai maniem pienākumiem pret to, bet arī šīs valsts pienākumiem pret mani. Vai LV šodien tāda ir? Arī - sarežģīts jautājums. Vara, kura nepārtraukti cenšas padarīt pilsoņus par vergiem vai dzimtcilvēkiem, priekš manis nav "manas valsts vara", sekojoši - arī tāda valsts "mana" būt nevar. Viciniet kādas krāsas karodziņus gribat.

[Camma]

Nu, vismaz es neizlasīju Zigfrīda teiktajā to, ko izlasīja Mao un Broms.
Es gan sevi nepieskaitu pie pasaules pilsoņiem. Bet ar urrrāpatriotismu arī nesirgstu. Nelepojos ar savu valsti, jo palicis vai dieniņās ku maz, ar ko lepoties. Patiesībā, vien nožēlojamas skrandas. Un ne tuvu nav tas, ko Tautas fronte gribēja panākt.

[Aģents 0.7]

Zigfrids provocē. Un patiesībā līdz zināmām robežām provokācija ir laba un vēlama, jo, ja sabiedrība ieslīgst noskaņojumā vissirlabi.lv un vissirmierigi.lv, tā kļūst par aitu baru. Tiem, kam varas ir vairāk un ir varas pārbaudījumi, der atgādināt, ka par visām viņu izdarībām sabiedrība plaukstiņas nesit. Krievijā jau arī urrāpatriotisms sit augstu vilni, tik diez kāpēc vien retais tic tā patiesumam.

[Broņa]

Nuuuu, es izbaudu vismaz to, ka, ja skaistā sarkanbaltsarkanā vai tumšzilā ar dzeltenām zvaigznītēm pa riņķi papīrītī ir ietīts sūds, es varu teikt, ka tas ir sūds, un es to ēst netaisos, kamēr citi brīvprātīgi, apgalvojot, ka tā ir konfekte, ēd uz vella paraušanu, bet, kad prasa, vai nebija nepatīkami un negaršīgi, tad ieslēdz smadzenēs patriotisma programmu, kura, kā stāsta, daļēji nomācot garšas un smaržas sajūtas, un saka, ka kompete takšu nevarot garšot nepatīkami. Tā ja!

Tu tagad par dižo kaimiņvalsti? Tik precīzi aprakstīji, tur tiešām neizbaudīsi to, ka sū drīkstēsi nosaukt par sū, ja cars tētiņš nebūs to atļāvis.
Tā kā baudi vien iespēju teikt, ko gribi, pasaules pilsoni.

[Mao]

Valsti veido cilvēki, dzimto zemi izsmej neveiksminieki, sasniegumi vienmēr būs par niecīgu un katram sūdam atradīsies savs peldinātājs.

[Mao]

Zigfrids provocē. Un patiesībā līdz zināmām robežām provokācija ir laba un vēlama, jo, ja sabiedrība ieslīgst noskaņojumā vissirlabi.lv un vissirmierigi.lv, tā kļūst par aitu baru. Tiem, kam varas ir vairāk un ir varas pārbaudījumi, der atgādināt, ka par visām viņu izdarībām sabiedrība plaukstiņas nesit. Krievijā jau arī urrāpatriotisms sit augstu vilni, tik diez kāpēc vien retais tic tā patiesumam.

Interesanti, ka šajā forumā vēl ar uguni ir jāpameklē kāda ilglaicīga/apzināta/mērķēta vissirlabi.lv kampaņa. Nu nav, lai arī pati Spārka tādu ir saskatījusi. Bet "vissirslikti", jo baigi močī "vissirlabi", kas protams ir "vissirslikti", jo nav veselīgi, kad par daudz ir "vissirlabi". Kur ir, neviens nezin, bet ja nu ir tad "vissirslikti" automātiski.

[Camma]

Mao, par izsmiešanu gan te neviens nerunā. Bēdīgi. Skumji. Žēl. Un visādi citādi, tikai ne smieklīgi. Gribi lepoties - uz veselībām! Man gan negribās to konfekti zelēt, kuru pašlaik piedāvā.

[Aģents 0.7]

Mao, es skatos uz darbiem, mazāk klausos vārdos. Lai kā arī Zigis pukstētu, viņš tomēr, cik noprotu, ir Latvijā. Veido Latviju. Bet liela daļa skaisto vārdu autoru tepat forumā raksta no ārzemēm. Es nepārmetu, tikai konstatēju. Galu galā pats ne vienu reizi vien esmu bijis izvēles priekšā un nav tā, ka neiezagtos šaubas, vai izdarīju pareizo izvēli.

[Broņa]

Tā arī nesapratu, kas un kāpēc Zigim spiež ēst sū. Un kurš spiež viņam dzīvot tik briesmīgā vietā. Tak normāls cilvēks, ja kādā vietā jūtas tik slikti, kā Zigis apraksta, kaut ko maina savā dzīvē. Ei, Zigi, dzelzs priekškars sen kritis, visa pasaule tev atvērta.

[Camma]

Nu labi, es arī varu pekelēties prom. Nē, manis dēļ te neviens nemirīs. Nu, vēl Aģents, tad Zigfrīds. Un paliks Mao ar Broņu... Garlaicīgi nebūs?