Kādām, k Čertu "tantēm" ... Man vispār liekas, ka viedoklis par radu ciešām saitēm šīs valsts robežās ir, maigi sakot, pārspīlēts. Spriežot pēc radu rakstiem, man tādas, protams, kaut kur ir. Un tas arī ir viss, ko es par tādām zinu. Līdz ar to, nedomāju, ka viņu viedoklis man būtu svarīgs.
Vienkārši, ja tev sāk uzdot jautājumus, - vai esmu iedomājusies par iespēju kopā dzīvošanai un kā es to iztēlotos, vai kam ir jānotiek, lai es uz ko tādu parakstītos. Tad es palieku tramīga. Vispirms tāpēc, kālab man vispār kaut kas jāmaina savā dzīvē. Otrkārt tāpēc, ka cilvēkam patiešām nav ne vainas un pāri darīt negribās. Kaut kā tā...
Tikai nepieminiet mīlestību, šai ziņā esmu imūna. Jau kopš 20 gadiem, kad kad sapratu, ka arī tai reiz pienāk gals un tas ir pārāk sāpīgi, lai es sev pieļautu tik tālu darīt pāri, tāpēc protu sevi nobremzēt. Bet man prieks, ka kas tāds bija piedzīvots.