latviešu literatūra

[ziro]

 ““Rīga – Maskava” ir postmoderna mozaīka – miniromāns stāstos - , kas lasītajam jāliek kopā paša pašam, ik reizi iegūstot citādu rezultātu. Tas ir vēstījums par mūsdienu pasauli un cilvēku bez indentitātes, kas izmisīgi cenšas atrast savu vietu.
Ironija par masu kultūras tendence, nodrāztiem šabloniem un stereotipiem mijas ar patiesi dvēseliskām atklāsmēm, bet robežas katram ir jānosprauž pašam. Jo nekas nav viennozīmīgs – it sevišķi šodien, it sevišķi mīļot.”
Tā izdevniecība Zvaigzne ABC piesaka Sabīnes Košeļevas darbu “Rīgā – Maskava: 21.gadsimta mīlasstāsts”. Jaunā autore, dzimusi 1989 gadā, raksta ļoti blīvi jeb kā pati formulē: “rakstu maz un reti, pasaule jau tāpat pilna ar visu ko. Parasti rakstu par to kas “sāp”un tad, kad esmu pilna”. Un citādi neprotu.” Katram rakstītajam vārdam ir nozīme, savā ziņā, pilns ar gudrībām un asprātībām ...  līdz stāsts sāk uzņemt ātrumu. Kopumā miniromāns loti patīkams, es ieteiktu jebkurai meitenei virs 16 un zēniem virs 25 


 
Sabīnei ir vēl atrodami vairāki stāsti
 https://www.liepu.lv/lv/791/sabine-koseleva-dzimteni-un-radiniekus-neizvelas
 http://jaunagaita.net/jg275/JG275_Koseleva.htm, kas ļoti labi raksturo šī laika rakstības stilu,
un ir intervija ar Sabīni Satori:

[ziro]

Šeit vēl viens Sabīnes Košeļevas stāsts: "Bēdīgākā seja visā pasaulē"

„Sarunājam tā – tagad apģērbsimies, izmazgāsim zobus, paēdīsim lielās brokastis un tad, ja pirms braukšanas uz avotiem vēl gribēsi dzirdēt stāstu, tad es tev izlasīšu. Ok?” centos uzstādīt savus noteikumus, jo pieaugušie tā dara. „Ok!” mazais vīriņš piekrita, piebilstot, ka viņam labāk patīk zobus mazgāt pēc ēšanas. „Vispār man arī,” es viņam piekritu.

Beidzot par kaut ko bijām vienisprātis.

Savā ziņa, Sabīnes stāsti ir savdabīgas dienasgrāmatas ...
   

[nakata kngs]

Laima Kota "Istaba". (2016)

Cik nopratu, tad grāmata apspriesta čatà, un foruma ierakstos neatradu neko par šo grāmatu.
Sērija "MĒS. Latvija XX gadsimts".
Romāna darbība komunālā dzīvoklī. Laimai šis laikam ir haltūras darbs? Piedāvāja uzrakstīt par 80.gadiem un perestroiku, tad kāpēc nē? Nenopelnīt?
Grāmata ir kā soļanka - sabāzts iekšā viss, kas vien iespējams - visi tā laika "pilsētas stāstiņi"/ "padomju stāstiņi" ...varbūt ir labi, ka tādā vēsturiskā sērijā viss ir sabāzts vienkopus?
Kota brauc visam pa virsu, praktiski neiedziļinoties notikušajā vairumà, bet ir arī ieniršana un mēģinàjumi pēc pērlēm...nu, ja taisa soļanku, tad grūti iet dziļumà...
Lūk, pirms tam šai sērijā lasīju Bereļa "Vārdiem nebija vietas" - tā ir literatūra, bet "Istaba" ...nu, nosacīti...
Bet laiks, kas aprakstīts, ir mana jaunība, kad šokosieriņiem nelika klàt E vielas un nesauca par Kàrumu, tāpēc tas ir lielisks laiks un prieks lasīt visu to, ko Laima uzrakusi, atcerējusies par to laiku, kaut arī daudz kas saputrots! ...nu, kurš atceras, ka polšs veikalā maksā 3 rbļ? ...es atceros cenu 4,12 rbļ, bet limonādes pudelēs pildīto par 3,62 neatceros vairs 80.gados...

p.s.
Varbūt sērijai "MĒS. Latvija, XX gadsimts" vajag atsevišķu tēmu? Cik sapratu, tad ir 13 grāmatas šajā sērijā un tās varētu apspriest vienkopus?

[Spārka]

Šo atradu:

Ar Kotas (bij. Muktupāvelas) "Istaba" esmu pāri pusei. Interesanti, īpaši ņemot vērā, ka viņas istaba ir Revolūcijas ielā 13, bet es pusi mūža nodzīvoju Revolūcijas 18. Ja viņa raksta par ugunsdzēsēju depo brandmūri, tad es zinu, par kuru.

Komunaļņikā ar 8 istabām sapulcināti visi iespējamie padomju cilvēku tipāži. Padomija, ~80.-90. gadi, Brežņeva nāve, perestroika, kooperatīvi. Tieši tad, kad te diskutēja par vīriešiem ar zelta ķēdēm un treniņtērpiem, tur arī tādi parādās.
Kopumā interesanti, man liekas, ka vietām mazliet sabiezinātas krāsas, bet kopumā - pad. dzīve visā savā puvumā

[reno]

Patriotisma vadīta, tagad katru reizi paņemu LV rakstnieku darbus
Šoreiz par 2 stāstu grāmatiņām -tādu tagad pārsteidzoši daudz. Šīs tādas -nekas īpašs, pat nevaru pateikt, kas par vainu -par daudz visādas refleksijas, par maz virzošas darbības, intrigas.
Daina Grūbe   Asimetrija
Jana Veinberga Vēl viena diena

Vēl līdz pusei aizlasīju Riharda Bargā Plikos rukšus, un gaida Zeibota Plēve -esot šausmu stāsti

[Luīze]

Lilita Maija Klinkerte "Margarita Stāraste. Post Scriptum."

Bērnībā izaugu ar Margaritas Stārastes zīmētajām grāmatām, tāpēc likās interesanti palasīt, ko par mākslinieci raksta viņas meita. Autores teksta salīdzinoši nav daudz, Margaritas rakstura šķautnes, domas un intereses tiek atklātas caur viņas vēstulēm. Nedaudz pabrīnījos, ka māksliniece piekopa aktīvu saraksti ar daudziem cilvēkiem, bet padomju laikā jau nekādu alternatīvu nebija, uz ārzemēm piezvanīt nevarēja. Var teikt, ka Margarita dzīvoja tikai sev un savai mākslai, vienīgo meitu uztvēra kā apgrūtinājumu. Vēstulēs ārzemju draugiem tika prasīts atsūtīt dažādas lietas, arī drēbes, un nomaksāt muitu. Par savu lielo mīlu - holandieti Gerritu, ar ko mūža nogalē apprecējās, Margarita vēstulēs žēlojās, ka viņš esot ļoti skops un nesaprot viņas mākslu. Margarita atzina vienīgi mazmeitu Ievu, kas praktiski viņai bija kalpones vietā.
Mans personīgais viedoklis, kāpēc meita vispār uzrakstīja šo grāmatu, ir ka viņa bija aizvainota par iepriekš tapušajām Stārastes biogrāfijām, kas balstītas uz pašas Margaritas stāstīto, bez kritiskas pieejas no grāmatu autoru puses, ar nepamatoti negatīviem izteikumiem par Stārastes meitu un mazbērniem.

[daddy]

ja grib iejūtību tad pie Poišas jāiet (nez kā viņa zīmē)... Stārasti es mīlu kā bērnu zīmējumu mākslinieci, pārējās viņas personības šķautnes neinteresē... un vēl mazāk interesē ko kaut kāda Lilita Maija Klinkerte uzrakstījusi.


piedodiet!

[Nāra]

Es izlasīju, bet nu ko tur - katram mums ir sava sķautne ..pret katru cilveku citādāka. Un katrs mūs uztver un raksturo citādāk.

[Luīze]

Inguna Dimante "Nāve Kraukļu ciemā"


Viegli lasāms detektīvromāns, asprātīgi teksti. Romantisko līniju veido pretējās puses pārstāvju - prokurores un advokāta attiecības. Patīkama atslodze vienam vakaram.

[reno]

Anna Kravicka Dzīves simulācija *

Iecerēts kā humorīgs stāsts par draudzenēm, kurām katrai sava problēma, bet autore smagi pārcentusies ar samudžināšanu un jokošanu par katru cenu.

[reno]

Inga Gaile "Neredzamie"

Latviešu detektīvs, sākums bija daudzsološs, bet beigas tomēr izplēnēja. Bet viena vakara izklaidei noder, kaut vai tāpēc vien, ka ir labā valodā uzrakstīts.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/154012-neredzamie.html

Kopumā man patika, beigās es arī sāku sapīties  -kurš ar kuru. Valoda patika. Tiešie mājienu uz V-pili un L-bergu uzjautrinoši.
Tā pati nelaime -redaktora vai jebkura cita piekasīga lasītāja darbs pirms drukāšanas

[reno]

Bibliotēkā  paņēmu rakstu krājumu par Raiņa "Gals un sākums", dēļ Kursītes raksta par valodas īpatnībām. Tik interesanti vārdi, ne tikai mīla un cilvēce, daudzi citi, gan senie, gan jaunvārdi. Lasot jau pārskrien pāri un nemaz nemēģinām atšifrēt īsto nozīmi

[fiasko]

Andris Akmentiņš "Skolotāji"

Pēdējā sērijas "MĒS. Latvija, XX gadsimts" grāmata. Izlasīju, patika, iesaku. Rakstīts raitā valoda, arī gana liela humora deva, bet tas ir tas humors, kas liek padomāt, ne muļķīgi ķiķināt.
Par lauku skolotāju dzīvi pēc kara un Hruščova laikos. Aizķēra tas, ko autors min pēcvārdā - daudz tiek runāts par to, ka izsūtīšana uz Sibīriju izbojāja cilvēku dzīves, par izsūtīto dzīvi, bet ne tuvu tik daudz par to, ka izsūtīšanas ietekmēja tos, kuri palika tepat, cik ļoti tas mainīja viņu dzīvi, atļaušanos darīt un domāt...


Ļeņin!
Jaunās paaudzes ass
Tieši caur tevi iet.
Es kā smilšu grauds mazs
Esmu tai piesaistīts.
(Imants Ziedonis)

[Luīze]

Miermīlis Steiga "Cik maksā sieviete"


Kriminālromāns par cilvēktirdzniecības tēmu.
Es teiktu, ka pasaka par šo tēmu. Dinamiski notikumi sabāzti 180 lappusēs. Ticamības pakāpe - minimāla. Bet nu savā ziņā grāmata bija visai izklaidējoša. Varonīgā LV policija apsteidz citu valstu kolēģus un atklāj noziegumus, ļaunie noziedznieki varonīgo izmeklētāju priekšā izplūst peļķītē un izstāsta visu kā pie bikts. Īpaši izpaužas divas izmeklētājas - viena piesakās darbā viesnīcā, visus izseko un noklausās tieši vajadzīgo informāciju, pēc tam Krētā uzveic baru ar muskuļainiem tēviņiem. Otra izmeklētāja Sicīlijā pārguļ ar vienu no meklētajām meitenēm, jo savādāk netiek viņām klāt. Un pleca soma viņa ir tieši tik liela, lai tajā ievietotos gan maskēšanās tērps, gan saliekamais velosipēds. Ā, vēl abām izmeklētājām palīdz ļoti vērīgi mazi puikas.   

[reno]

Es bibliotekā atteicu, kad man piedāvāja, laikam jau pareizi darīju. Pašlaik lasu ;ļoti labo Pēteru Hēgu