latviešu literatūra

[mary]

Grāmatu pagaidām neesmu lasījusi, bet šo dziesmu dziedājām ar draudzeni skolas laikā. Mūs kaut kā aizkustināja. Arī tik viegli vārdi un melodija, ko pat mēs varējām nodziedāt.

[Minne]

reno, man patīk, ka Tu to, kas Tevi uzrunājis (grāmata), izroc līdz pēdējai iespējai (dziesma šajā gadījumā. Savukārt caur dziesmu jau vēl kkāds vizuālais materiāls - bildes),
Ir tā, ka sekojot šai "metodei", pie pamatmantas vēl interesantus dārgumus kā tādu pērļu virteni var bonusā saņemt - savam prātam vai dvēselei

[Luīze]

Aija Mikele "Zelta būrītis" ***
Detektīvs. Nav pārāk samuhļīts, sižets loģisks. Var lasīt. Autorei vairāk vajadzētu piedomāt pie detaļām, sīkumiem. Piemēram, galvenā varone trakonamā nerija tabletes, bet krāja matracī (kā?), jo nav bijusi iespēja iznīcināt, un izrakstoties visas paņēma līdzi celofāna maisiņā (no kurienes maisiņš uzradās? nafig tabletes jāņem līdzi?), lai pēc tam pazaudētu nozieguma vietā. Nianses bija vēl, bet nerakstīšu, lai būtu interesanti lasīt grāmatu.

[Luīze]

Vilis Lācītis "Sekss un vardarbība" ****


Stāstu krājums. Par dzīvi, par celtniekiem... Latvija, Anglija...
Lasot stāstus par celtnieku brigādi Latvijā, smējos gandrīz vai līdz asarām. Īpaši jautrs man likās stāsts "Bitilāsana jeb Govs poza". Varat 3x minēt, par kuru SF lietotāju šajā sakarā sanāca atcerēties.


Lācītim ir interesanta valoda, pavisam nedaudz atgādina Cammas stiliņu. Teksti brīžiem parupji, tiek lietoti žargonvārdi, daudziem vārdiem autors devis skaidrojumu zemsvītras piezīmēs. 


Stāstu krājums nosaukts tāpat kā īsākais stāsts grāmatā, un tas ir visīsākais, jo... (neteikšu, lasiet paši )

[reno]

Es palaikam palasu un smejos, Satoros daudzi ir bijuši publicēti. Man patīk tas stroikas stils, varētu būt kā komēdijseriāls, bet diez vai mums komēdijas sanāktu kādam, labāk nevajag

[Luīze]

Dace Judina "Amnēzija" **


Kārtējais romāns no sērijas "izmeklē Anna Elizabete". Ai, kā Judinai patīk šķirot varoņus labajos un sliktajos, turklāt ik pa laikam labie kļūst par sliktajiem un kāds sliktais uz vienu romānu ir labs. Varoņu ir daudz, un viņu "piedzīvojumi" attīstās ar katru romānu. Ņemot vērā, ka šī jau ir sērijas devītā grāmata, tad kurš vairs atceras visas nianses no pirmajām grāmatām. Autore, manuprāt, pārāk daudz lieto vecišķus žargonvārdus, pat jaunu inteliģentu cilvēku sarunās. Un protams patētika un sazvērestības teorijas dveš gandrīz vai no katra teikuma. Pārāk ar to aizraujoties, novārtā tiek atstātas izmeklēšanas līnijas nianses. Lai gan Judina norāda, ka  personas un notikumi ir izdomāti, grāmatā publicētās lasītāju atsauksmes liecina, ka viss tiek uztverts kā realitātē notiekošs.

[ragana]

Judina man mazliet sāk apnikt. Anna Elizabete (prototips, protams, viņa pati) ir attēlota paštaisna, domājams, nepārprotami ģeniāla, taču notikumiem ir pārlieku attāla līdzība ar patiesu noziegumu izmeklēšanu.
Nezinu gan, cik privātam detektīvu kantorim ir tiesības veikt procesuālas darbības...

[reno]

Es esmu diezgan uzcītīgi sākusi lasīt latv. autorus, bet ir daži, kurus nevaru -Judina, par Račko  un Raču -ņe čital no mņeņije imeju
Ar pusotru Judinu man arī pietika

[nakata kngs]

““Rīga – Maskava” ir postmoderna mozaīka – miniromāns stāstos - , kas lasītajam jāliek kopā paša pašam, ik reizi iegūstot citādu rezultātu. Tas ir vēstījums par mūsdienu pasauli un cilvēku bez indentitātes, kas izmisīgi cenšas atrast savu vietu.
Ironija par masu kultūras tendence, nodrāztiem šabloniem un stereotipiem mijas ar patiesi dvēseliskām atklāsmēm, bet robežas katram ir jānosprauž pašam. Jo nekas nav viennozīmīgs – it sevišķi šodien, it sevišķi mīļot.”
Tā izdevniecība Zvaigzne ABC piesaka Sabīnes Košeļevas darbu “Rīgā – Maskava: 21.gadsimta mīlasstāsts”. Jaunā autore, dzimusi 1989 gadā, raksta ļoti blīvi jeb kā pati formulē: “rakstu maz un reti, pasaule jau tāpat pilna ar visu ko. Parasti rakstu par to kas “sāp”un tad, kad esmu pilna”. Un citādi neprotu.” Katram rakstītajam vārdam ir nozīme, savā ziņā, pilns ar gudrībām un asprātībām ...  līdz stāsts sāk uzņemt ātrumu. Kopumā miniromāns loti patīkams, es ieteiktu jebkurai meitenei virs 16 un zēniem virs 25 

izlasīju....ok, cilvēks uzrakstījis par savu mīlestību....nu, bet tik daudz nāves...visi apkārt mirst...laikam jau dramatismam, jo mums jau patika visiem Remarka "Trīs draugi", kur beibe nomirst ar tuberkulozi...bet bimbāt negribas!

[Mangusts]

Nē, Nakat, man nepatika (to par "Trīs draugiem") - vispār no skumjas lasāmvielas bēgu, lai gan reizēm piespiežos ko labu izlasīt.
Paldies par brīdinājumu.

[reno]

Trīs draugi ir jālasa jaunībā, un tā ir vienīgā no Remarka, kas man patika un joprojām patīk.

Rīga -Maskava, ja godīgi, pāršķirstīju un īpašu interesi neraisīja

[nakata kngs]

Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs" ****,5

Romāns veltīts aizgājušā gadsimta 90tajiem gadiem. Galvenie varoņi nonāk situācijās, ko diktēja tā laika notikumi. Atzīšos, lasīju ar interesi, lai gan daudz kas no tā visa mani personīgi neskāra.

Jau rakstīju, ka esmu nolēmis izlasīt visas grāmatas "MĒS.Latvija XX gadsimts" - tad nu paņēmu šo romānu, kurš  hronoloģiski pēdējais darbs šajā sērijā.Nu, tā....raiti lasās....daudz varoņu, par kuru dzīvi gadsimta beigās tiek stāstīts - it kā visi dzīves stāsti jau dzirdēti ...es teiktu, ka romānu uzrakstījis žurnālists no "Ievas" vai "Patiesās dzīves"....es šo grāmatu nesauktu par romānu, bet fvzin - varbūt tieši šāds paņēmiens jāizmanto, kad tiek rakstīts par "MĒS"....protams, ka lieku plusu par "laimīgo"! :)Bet no četriem, manis izlasītiem, šīs sērijas romāniem - vājākais (subjektīvs viedoklis - mans).
Mans top "MĒS.Latvija XX gadsimts" -

1.Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"   
2.Kristīne Ulberga "Tur"   
3.Laima Kota "Istaba" 
4.Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"

P.S.Iesaku visiem izlasīt visus 13 šīs sērijas romānus, un varbūt varēsim salīdzināt savus top?
 

[reno]

Jundzes grāmata daudz nopietnāka par Kotas čalošanu

[Luīze]

Esmu izlasījusi 8. un 13. grāmatu.

Visas sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" grāmatas:
I Osvalds Zebris "Gaiļu kalna ēnā"
II Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
III Pauls Bankovskis "18"
IV Inga Gaile "Stikli"
V Gundega Repše "Bogene"
VI Māris Bērziņš "Svina garša"
VII Inga Ābele "Duna"
VIII Andris Akmentiņš "Skolotāji"
IX Nora Ikstena "Mātes piens"
X Andra Manfelde "Virsnieku sievas"
XI Kristīne Ulberga "Tur"
XII Laima Kota "Istaba"
XIII Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"

[nakata kngs]

Jundzes grāmata daudz nopietnāka par Kotas čalošanu

Abi šo pasūtījumu ir uztvēruši ARĪ kā iespēju nopelnīt...nu, Jundzem tik daudz daudz tukšu lapu - par papīra nelietderīgu izmantošanu viņam no manis tiek pēdējā vieta (pagaidām)....interesanti, vai samaksa bija par lpp. skaitu? ...Kotas grāmata ir uz pusi mazāka izmantotā papīra ziņā, bet burtu un vārdu tur noteikti nav mazāk!