Lēmums, izlasīt sēriju "Mēs. Latvija, XX gadsimts", atveda mani pie Noras Ikstenas "Mātes piens".
Pirmkārt, man Ikstena nav patīkama kā cilvēks...nepazīstu, bet cik redzu viņu tv, publiskajā telpā - tā nepatīk!...kaut kāda iedomība spīd no viņas...nu, tas mans subjektīvais viedoklis un citiem varbūt ir cits....un māksliniekam ir jābūt ar putniem galvā!
Otrkārt, tāpēc neko no X10a daiļrades līdz šim nebiju ņēmis rokās...."Mātes piens" ir pirmais lasītais.
Treškārt, romāns ir ok un, manuprāt, neko labāku viņa neuzrakstīs, jo "Mātes piens" ir personisks un jebkura autora labākais romāns ir tas, kurš ir vispersoniskākais.
Mans neliels iebildums, ka autore pie mātes sabrukuma vaino padomju sistēmu...es teiktu, ka, kā jau talantīga, ir ar putniem galvā un diagnoze šizofrēnija ir ok (bet kuram ģēnijam tādas nav?). Es saprotu, ka cilvēks, dzīvojot komunālā dzīvoklī, ņem rokās pannu un emociju uzplūdā iet palīgā kaimiņienei, kuru sit vīrs pļēgurs...tā ir normāla rīcība, bet cilvēks, kurš vēlāk(konflikts sen beidzies) klusā stūrī gaida ar āmuru un uzbrūk...mjāāā...es teiktu, ka jebkurš darba vietas vadītājs censtos atbrīvoties no šāda darbinieka, jo tā ir traka rīcība...arī šodien brīvajā Latvijā.
Normāla, laba recenzija -
https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_mates-piens_-recenzija.-rugtais-dzivibas-dzeriens-14118810 bet lasītāju komentāri un cepšanās - vienkārši cepums!
Nora X10a pretendē arī uz ERAB balvu -
http://www.la.lv/noras-ikstenas-romans-viens-no-trim-nominantiem-erab-literaturas-balvaiLīdz balvas pasniegšanai nav ilgi jāgaida - 7.marts!
Tas, ka romāns angliski ir tulkots kā "Padomju piens" ir pieņemami...es teiktu, ka latviski varētu mainīt uz "Padomju mātes piens"!
Mans top "Mēs. Latvija, XX gadsimts"
1. Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
2.Nora Ikstena "Mātes piens"
3. Māris Bērziņš "Svina garša"
4. Kristīne Ulberga "Tur"
5. Laima Kota "Istaba"
6.Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"