Pa garajām brīvdienām izlasīju veselu kaudzi ar grāmatām -paldies manām labajām bibliotekārēm.
Te gribu beidzot pastāstīt par trim no tām -visas latviešu, apmēram vienāda (plānas) apjoma un visas līdzīgā, ironiski -humorīgā stilā. Pie tam būtu jāsaliek kā sportā -1., 2. un 3. vieta. Bet tas ir mans vērtējums, cits varbūt saliks citā kārtībā, atkarībā no tā brīža noskaņojuma.
Tātad:
3. vieta -Lelde Jauja Vīrs bērni un pieci randiņi
Tipiskas 30+ sievietes problēmas, tipiskā anglosakšu joku romānu garā. Asprātīga, raita valoda, nevienu mirkli neieslīgst kaut kādās pārdomās. Var būt laba 1 vakara izklaide, vēlams -tuvāk attiecīgajai vecuma grupai
2. vieta -Maija Pohodņeva, Modris Pelsis Kaķu vārdotāja
Tāda pati ironiskā attieksme, plus gari apraksti par kaķi -kāpēc ņemt, kā paņemts, cik brīnišķīgs utt. Mani tas galīgi neaizrauj, bet kaķu dāmas ir absolūtā sajūsmā par šo grāmatu.
Lasot mani pamazām sāka mulsināt lūk, kas -pēc visām pazīmēm šķiet, ka autorei ir vismaz 60, bet mentāli ir tādā kā "blondīne ap 20", vai arī to visu laiku pietēlo -prātiņš pa īsu, rociņas pa strupu un taml. Pēkšņi tekstā parādās, ka kundzei ir bišķi pāri 40! Tas nu man negāja kopā ar visiem pārējiem notikumiem.
Es nesaku, ka grāmata slikta vai neinteresanta, pasarg dies. Bet galvenā varone mani sāka kaitināt, lai cik smieklīgi visi tie izgājieni nebūtu. 40 gadu vecumā sākt uzvesties, it kā visa dzīve jau pagājusi, mazliet pārspīlēti.
Nu, un 1. vieta protams
Silvija Brice Baigās piezīmes.
Priecājos, ka nopirku un ir manā mūžīgā īpašumā . Grāmatā ir 6 zināmā mērā nesaistītas nodaļas -tāpat kā cilvēka dzīvei ir dažādi slāņi, kas nemaz tik cieši nav saistīti viens ar otru. Liedaga piezīmes īpaši varētu iedvesmot Amāliju. Teksti rāmi šūpojas no ironiskas ikdienas līdz tik viediem vārdiem pēdējā lappusē.
