latviešu literatūra

[Trix]

"Amazones neraud" drukāja "Ievā", un sākumā bija trīs autores, bet to tagad neizpauž. Tālākie gabali, šķiet, gan rakstīti divatā.

[Amālija]

Jānis Ūdris. Belkanto ešafota ēnā.
Grāmata par operas solistu Jāni Vītiņu. Par Lāčplēša ordeņa kavalieri.
Par operu neinteresējos. Bet par Latvijas vēsturi no gadsimta sākuma līdz mūsdienām gan.
Tas, ka es nezināju tādu  operas grandu kā Jānis Vītiņš, nav brīnums. Bet, šķiet, ka nezināja daudzi, jo viņš nekur nebija pieminēts.
Protams, protams, daudz kas grāmatā varētu būt autora fantāzijas augļi. Bet Ulmaņlaiki, Hitlerlaiki, krievu ienākšana, čekas briesmu darbi, Vītiņa un pārējo ieslodzīto dienas - tās varētu būt tuvu patiesībai. Galu galā - kāds bija palicis dzīvs.
Pēc manām domām - smaga, bet ļoti vērtīga gramata. Vērtīga no izziņas, dzimtenes mīlestības atspoguļošanas viedokļa.
Igaunijā, Latvijā, Lietuvā - prezidents. Somijā -= parlaments. Un somi nobalso par pretošanos krievijai. Viela pārdomām.

[Luīze]

No pēdējām lasītajām -


Zane Daudziņa "Bērnudienas Komunālijā" *****
Nav brīnums, ka bibliotēkā ir tik garas rindas uz šo grāmatu. Tieši, atklāti, humorīgi un skarbi bērnības atmiņu stāsti. Pirmsskolas vecumā es arī dzīvoju komunālajā dzīvoklī. Dzīvoklis gan nebija liels - vienlaikus  mitinājās mūsējā un vēl viena ģimene, kaimiņu ģimenes gan laika gaitā mainījās, jo krievvalodīgie kaimiņi ātri tika pie atsevišķiem dzīvokļiem jaunās ēkās.


Kristīne Jučkoviča "Nesaki ne jā, ne nē" ***
Var lasīt, ja nekā cita nav. Nesaku, ka slikti uzrakstīts, bet kaut kā īsti neuzrunāja tās biznesa intrigas un mīlas peripetijas.

[Luīze]

No jaunajām grāmatām
Inguna Dimante "Trofeja zaļajā samtā" ***,5
Man patīk, kā raksta Dimante, ir laba un plūdena valoda, labi savīts un kā no dzīves paņemts sižets un tēli. Tomēr šo grāmatplauktā negribētu un otrreiz nelasītu. Jo stāstu par vienu ģimeni no padomju gadiem līdz mūsdienām ir daudz, un šis nav ne ar ko īpašāks.

Anna Katra "Komandas saliedēšana" ***,5
Lai gan romāns pretendē saukties par detektīvu, tas tāds, manuprāt, nav, neskatoties uz to, ka ir līķis un slepkavība. Es to sauktu par psiholoģisku drāmu, jo visi tēli ir īpaši spilgti un sulīgi. Notikumi risinās neliela darba kolektīva ietvaros, un dzīvē man grūti iedomāties, kā tāds kolektīvs ar tādiem raksturiem un izgājieniem spēj funkcionēt un vēl kko nopelnīt. Bet bija interesanti.

[Amālija]

Kilbloka ļoti liela Ikara Piebalga grāmatu Pirms vējš atnesīs rītdienas pelnus.

[Luīze]

Kilbloka ļoti liela Ikara Piebalga grāmatu Pirms vējš atnesīs rītdienas pelnus.

Sava apgāda izdotās grāmatas ir jāslavē. Nez, Kilbloka izlasa visas grāmatas, ko pati izdod?  
Par Piebalga grāmatu viedokļa nav, jo neesmu lasījusi un neesmu droša, ka gribēšu lasīt.

[Amālija]

Tieši šo esot lasījusi līdz 1 naktī, tad cēlusies un atkal. Nopirkšu dāvanai. Ja nebūs jādāvina, būs man.

[reno]

Krimiķis, bet vietējais un gluži labs, it īpaši priekš pirmās grāmatas

Liena Hačatrjana  Tās ir tikai sakritības ****

piekasīšos -1)vienu brīdi domāju, ka vainīgais būs policists, jo ne reizi netiek prasīta un arī neuzrāda dienesta apliecību
2) galvenā varone visu laiku "servē". varētu jau arī "pasniegt" vai "uzklāt "

[Leonāra]

No jaunajām grāmatām
Inguna Dimante "Trofeja zaļajā samtā" ***,5
Man patīk, kā raksta Dimante, ir laba un plūdena valoda, labi savīts un kā no dzīves paņemts sižets un tēli. Tomēr šo grāmatplauktā negribētu un otrreiz nelasītu. Jo stāstu par vienu ģimeni no padomju gadiem līdz mūsdienām ir daudz, un šis nav ne ar ko īpašāks.

Anna Katra "Komandas saliedēšana" ***,5
Lai gan romāns pretendē saukties par detektīvu, tas tāds, manuprāt, nav, neskatoties uz to, ka ir līķis un slepkavība. Es to sauktu par psiholoģisku drāmu, jo visi tēli ir īpaši spilgti un sulīgi. Notikumi risinās neliela darba kolektīva ietvaros, un dzīvē man grūti iedomāties, kā tāds kolektīvs ar tādiem raksturiem un izgājieniem spēj funkcionēt un vēl kko nopelnīt. Bet bija interesanti.

Reti lasu latviešus, Katru ieteica, pilnīgi garām. Ja no sākuma likās ok, tad uz beigām pilnīgs sviests, kā arī autore ik pa laikam grib izcelties ar savu filozofešanu,  beigās palika garlaicīgi, tik pāršķirstīju. Zemē izsviesta nauda,  gribēju dāvināt, bet sapratu, ka nebūtu laba dāvana, nopirku Rukšani un Grencbergu.

[daddy]

izkurini kamīnā, būsa izkūpināta gaisā, nevis zemē nosviesta...  
zemei tāpat sūdu pietiek!!

[reno]

Katras Komandas saliedēšanu  beidzu lasīt kādā 20 lappusē, nepatīk tāda pļāpāšana. Pāršķirstīju Krilovas Un viņi dzīvoja ilgi. Tieši tas pats, 40+ dāma, sākumā dzer vienā dzeršanā un vemj teātrī, mājās nez kādēļ visu laiku staigā šortiņos, arī ziemā, tad sāk atmest dzeršanu un sāks dzīvot laimīgi. Laikam. Līdz galam netiku
Tāda sajūta, ka katra trešā latviete sadomājusi uzrakstīt kādu romāniņu. Un kāpēc nē, ja izdod, bibliotēkas nopērk un mēs pat mēģinām lasīt.


Hačtrjanas krimiķis  gan bija labs. Luize pareizajā sadaļā ierakstīja

[reno]

Tos latviešu dāmu romāniņus es parasti paņemu tīri solidaritātes pēc. Es nekad nelasu "pienākuma pēc", ja nepatīk, lieku nost.

[Leonāra]

Daudziņas Komunālija nelikās interesanta, beigās tikai paršķirstīju. Varbūt tāpēc, ka man nepatīk grāmatas, kur stāsta no bērna pozīcijām.

[Luīze]

Lelde Kovaļova "Klusie kaimiņi" **
Viena * par to, ka grāmata plāna, pa vakaru mierīgi var izlasīt, otra par to, ka komati pareizajās vietās. Bet citādi Lelde atkal turas pie apgalvojuma, ka "visi melo", pat ja tie ir tikai spoki, kas paši to zina vai nezina, jo visi taču melo. Beigās jau pastāstīts, kas notika, bet man joprojām nav skaidrs, kpc bija vajadzīga tā ņemšanās, melošana un noslēpumi

Svens Kuzmins "Brīvībene" **
Tāds kā atmiņu stāsts, bet nav skaidrs, cik tur patiesība un cik sadzejots.

Nāra var droši nelasīt nevienu no šīm grāmatām.

[Amālija]

Par "Klusie kaimiņi" piekrītu. Vēl 1 * var ielikt, ka savdabīgs.