latviešu literatūra

[Leonāra]

Kovaļovu lasu, jo patīk viņas seriāli. Grāmatas- nu tā Vislabākā bija Bezvēsts pazudušās- gan seriāls, gan grāmata. Un Daugaviņš

[reno]

    Dace Rukšāne Lu-lū un eņģelis *****   


Pa ilgiem laikiem lasu latviešu autores grāmatu ar lielu interesi un prieku. Tik labi sižets sakārtots, nav tie nejēdzīgie laiku kūleņi, bez kuriem dažas mūsu autores nekādi nespēj iztikt un  nav tā hihināšana kā Komunālijā. Laba, raita valoda, nav ne samākslota, ne klaboša.
   Protams, daudz kas tur ir autobiogrāfisks -Alternatīvajā skolā atceros viņu un viņas meitenes, tajā laikā Rukšāne jau bija pazīstama autore. Banku dibināšanas un tikko dīgstošās reklāmu aģentūras arī mazliet esmu no malas redzējusi -tie tiešām bija nenormāli laiki. Un man tajos laikos arī bija smarža Angel, pirmā nots šausmīgi salda, un pēc tam brīnumaini pārvērtās. Nezinu, kāpēc neturpināju, bet izvēlējos citas. Ka tikai tagad atkal nekļūst populāra, vismaz Latvijā.

[Leonāra]

Piekrītu, ļoti laba grāmata, sen nebija tā bijis, ka nevaru nolikt malā.

[Minne]

Labāka par Krieva ādu un Džiki?

[reno]

Jā, noteikti. Krieva āda man likās juceklīga, te to ir pilnīgi atmetusi

[Leonāra]

It kā likās tāda vienkāršāka un piezemētāka, bet loti labi un aizrautīgi lasījās.

[reno]

Es atkal par dzeju.
Gunta Šnipke  Kā
Es pa laikam palasu. Jaunībā vispār ignorēju. Ne man Vācietis, ne Ziedonis.
Šī grāmatiņa interesanti lasās vai pa vienam, uz labu laimi atšķirtam, vai vairākiem pēc kārtas.Noder inteliģentai dāvanai. Es neatteiktos

[ValdisKalnins55]

I recently reread Anslav Eglit's book Homo Novus, which reveals a completely different perspective on the world of art and human relationships. Reading it now, it seemed just as witty and lively as it did when I was a teenager, but thanks to my adult experience, I paid more attention to the author's subtle layer of irony and depiction of the era.


What do you think of Eglit's work? Is there another author who is particularly close to you right now and whose work you have rediscovered?

[reno]

Mūsu mājās bija "Homo novus" vācu laiku izdevums, bet laikam mēģināju lasīt pārāk agrā vecumā, neieinteresēja. Pēc tam Eglīti varējām sākt lasīt tikai 90.gados
   Ir doma pamēģināt pārlasīt Balto grāmatu

[reno]

Mums papildus suņa pansijai notiek arī bērna grāmatu apmaiņa. Viena bija
Kārlis Vērdiņš  Burtiņu zupa.
Superīgi, humorīgi dzejoļi, ar ritmu un atskaņām. Bet nē, diemžēl neesot īsti izlasīta. Kāpēc? Jo bērns, kad klausās, skatās arī ilustrācijas. Un šajā grāmata tās ir vienkārši atbaidošas -Otto Zitmanis aplaimojis. Ekspresīvi agresīvi,  a la bērnu stilā. Nez kāpēc tagad ir  tāds virziens -tikai neko "smuku" un bērnam saprotamu. Droši vien ar paša autora piekrišanu. Ja tā -vienu mazo lasītāju viņš zaudēja. Man pašai, vērtējot arī atbilstību dzejolim, vietām liekas tīri asprātīga kombinācija. Bet ne jau mazam bērnam. Ne velti visi ir sajūsmā par poētisko "Straumi"

[tuk]

Sākumskolnieku auditorijai, kurai tā grāmata paredzēta, tās ilustrācijas varētu šķist jautras nevis baisas... bet atceros to kāda vecāka sacelto šūmi par to ģimeni pametušā tēva dzejoli. Kā ko tādu var skolā bērniem likt lasīt...
Man būtībā patīk tā izdevniecības Liels un Mazs koncepcija grāmatām.

[reno]

Jā, tas tēta dzejolis labs. Bet man visi patīk -es apvainoju mākoņus un sakliedzu uz sauli. Vnk žēl, ka sīkajam visus neizdevās iebarot

[reno]

Džena Andersone Herbārijs ar leduspuķēm

Godīgi sakot, totāls pārsteigums, pozitīvs. Jau no paša sākuma jūt spriedzi un tādu kā bailīti. Beigas var sākt nopietni pārdomāt -kurš tad ir tas vainīgais. Ko darīt ar tiem, kas negrib vai nespēj dzīvot starp parastiem cilvēkiem.

[Minne]

Saki, ir vērts? Es tā laipoju un laipoju un atturos pagaidām, jo nezināma latviešu autore, bet atsauksmes tikai un vienīgi pozitīvas dzirdētas/lasītas

[reno]

Ļoti laba. Beigās pavisam skarbs teksts par cilvēktiesībām, un kas tās uz sevi attiecina. Pēdējā notikuma Austrijā dēļ pavisam cita pēcgarša