vecuma plānprātības sekmētāji

[roze]

Neoriģināls pieteikums: aizdomājos. Vismaz viena pazīme man piemīt. Kā jums? Un ko saredzat citos?

Vecuma demence visvairāk draud tiem, kas nemaina dzīves “iestatījumus”. Pārlieka principialitāte, ietiepība, konservatīvisms var sekmēt plānprātības attīstību.
Signāli:

• Slimīga kritikas uztvere, tieksme apvainoties.
• Nevēlēšanās apgūt ko jaunu (piemēram, telefona funkcijas).
• Uzmanības koncentrēšanas grūtības: kļūst sarežģīti uztvert nopietno literatūru, bet izlasītais ātri aizmirstas. Ja lasāmais – tad viegls, ja kino – tad izklaidējošs. Kāpēc piepūlēties?
• Pārlieks egocentrisms: cilvēks ir cieši pārliecināts, ka pārējiem jāpiemērojas viņam un nekā citādi.
• Bieža nostalģija pēc pagājušajiem laikiem.         

Šie šķietamie sīkumi ar laiku rada labvēlīgu augsni plānprātības attīstībai vecumā. Tāpēc vienmēr vajag atrast laiku un gribu mācīties ko jaunu un nepārstāt brīnīties, būt elastīgam.
(c) Marina Artemova, atsaucoties uz akadēmiķa Behtereva darbiem.

[Bobs]

visas pazīmes mēdz piezagties zināmās situācijās, bet apzinoties, ka nedrīkst padoties savam iedzimtajam kūtrumam, ar to visu var normāli tikt galā.

[...(cita)]

Man jau liekas, ka demences cēloņi ir neskaidri. Viss nav tik vienkārši. Zinu cilvēku, kas prata darināt fantastiskus rokdarbus, lasīja daudz grāmatu, taču viņu vienalga piemeklēja smaga demence. Nezinu, varbūt tā ir autoru fantāzija, bet ir filmas un grāmatas, kuru ar demenci sirgstošie varoņi ir, piemēram, kādreiz bijuši aizrautīgi zinātnieki.

[ragana]

  Šorīt, braucot tramvajā, nez kādēļ apsvēru domu, ka vajadzētu iemācīties programēšanu. Vai pie vecuma demnences veicinātājiem ir arī nerealizējamu lietu fantāzijas? Tad es pirmā rindiņā.
Izlasītais, ja vien tas neizraisa patiesu interesi, aizmirstas ātri un uz ilgu laiku. Hmmmmm...

[roze]

Man jau liekas, ka demences cēloņi ir neskaidri. Viss nav tik vienkārši.

Nosaukti jau nav cēloņi, bet simptomi, signāli, veicinoši faktori.

[Nāra]

Atzīstu, ka man piemīt trešā  , kaut gan reizēm vèl pieķeros gan nopietnai grāmatai, gan filmai.
Bet vispār es uz vecumu esmu daudz jaukāka nekā kategoriskajā jaunībā.

[Camma]

Kā man par šo uzskaitījumu nāk smiekli!
Vai kāds vispār iedomājas informācijas apjomu 50-60 gadus atpakaļ un šodien? Tā ir aiza! Nav jābūt ar demenci sirgstošam, lai BEIDZOT apniktu visiem izdabāt. Cik ilgi tad var ''ai, es jau vēl galīgs bērns, šie ir gados vecāki un es nedrīkstu runāt pretī''.
Kas vispār ir demence? Itin bieži tā ir vienkārši aizsardzība.
Bez tam, cik tad var intensīvi domāt? Vai tad atslodzi nevajag? Ja pa dienu jārisina tūkstoši sīku problēmiņu, pret vakaru spēka tikai lubenei vien pietiek.

[Zigfrids]

Vot, vot. Varbūt vecuma demence, bet darbs un dzīve tāda, ka esmu ar gadiem izstrādājis superīgu spēju aizmirst visu vairs nevajadzīgo. Nez', vai nebija taisnība Šerlokam Holmsam par bēniņiem, kuri aizkrauti visādiem lūžņiem?