Man te vairāk runa par to, ka atradīs kur piekasīties uz līdzenas vietas. Līdz tādai pakāpei, ka saime izvairās nākt ēst, ja ģeds ir ķēķī.
-''Nāc ēst!''
-''A kas ir ēdams?''
-''Siļķe kažokā.''
-''Kur tu siļķi dabūji? Tagad nav siļķes. Tas, kas tev tur ir, tā nav nekāda siļķe!''
-''Frikadeļu zupa.''
-''Kāda zupa? Kāda tā ir? Man vispirms jāredz, tad izlemšu, vai ēdīšu.''
-''Cepti nēģi''.
-''Nu šitie jau nav nēģi. Celtnieku zīmuļi ir resnāki! Un vispār - trešajā dienā nēģiem ir bleķaina piegarša.''
Un tā katru mīļu dieniņu. Nabaga mammucis... viņai tas jādzird vismaz 3x dienā.
Tad nu reizēm kādam pasprūk arī biezāks vārds... par mežu un ragaviņām un tā...