aņuks iz dzīves.
Šorīt, kamēr dzēru rīta kafiju un lasīju interneta rīta jaunumus, zvans no mammuča. Vajag ar steigu atvest recepšu zāles no aptiekas. Neko darīt, paķeru somu un eju uz mašīnu. Pāris reizes spiežu atslēgas taustiņu, nekādas reakcijas. Mēģinu dabūt atslēgu slēdzenē, neiet. Nu moins! Akumulators nosēdies? Bet tad parasti logu stikli nolaižas lejā. Pasažieru durvis arī ciet. Ziemā, pie aukstuma, es parasti pa tām tieku iekšā un var šofera durvis atvērt no iekšas. Nu moins. Jāzvana servisa večiem, tad atceros, ka šamie aizbraukuši uz Kurzemes pusi. Dzirdu, kāds pirmā stāvā klauvē pie loga rūts un vicina ar roku uz kreiso pusi. Kur protams, stāv mans autiņš. Varu iedomāties, kas būtu, ja servisa veči būtu pie vietas un atbrauktu glābt savu grāmatvedi ;o)))
