Vai tik nesaprotami izteicos?
Seksualitāte formējas jau bērnībā bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru mijiedarbības rezultātā. Tāpēc homo "ģimene", homo attiecības akceptējoša un uz to mudinoša vide ir papildus riska faktors. Bērni ir tendēti atdarināt to, ko viņi redz, dzird un uztver. Mēs taču mēdzam sacīt, ka bērns ietekmējas no tā ģimenes attiecību modeļa, ko redz - tādā nozīmē, ka, vai, piemēram, tēvs ir gādīgs un uzmanīgs, vai rupjš, vai māte mīloša, vai pret vecvecākiem izturas ar cieņu utml. Tad ko - tam, ka ģimene vispār sastāv no diviem tētiņiem, pēkšņi nozīmes nav nekādas?
Un vēl viens citāts, kam piekrītu:
"Vēl viens faktors, kas varētu būt saistīts ar homoseksuālas personības attīstību, ir homoseksualitāti akceptējošās kultūrās nemitīgi atkārtotais sauklis: ”Esi tas, kas tu esi, un nekaunies no tā.” Tā dēļ daudzi jaunieši sāk eksperimentēt, lai ”konstatētu”, kas tad viņi īsti ir. Tieši šie eksperimenti var novest pie normālas seksuālās attīstības traucējumiem un apstāšanās. Vecumā, kad jaunietis dabiski tiecas idealizēt tā paša dzimuma vienaudžus, viņš var kļūt nespējīgs attīstīties tālāk, lai varētu veidot heteroseksuālas attiecības, gluži vienkārši tādēļ, ka viņš ir pārliecināts, ka ir homoseksuāls. Homoseksuālu attiecību praktizēšana ar laiku viņam kļūs par ieradumu. No šejienes arī kļūst saprotams, cik bīstami ir agrā jaunībā veikti seksuāli eksperimenti. Pusaudžiem būtu jāizskaidro, ka tas, ja viņus pievelk tā paša dzimuma personas, uzreiz noteikti nenozīmē, ka viņi ir homoseksuāli."