Attiecības vidē, kurā tu apgrozies visvairāk ir loģiskas, saprotamas un racionālas. Tāpēc kino ļaudis pinās savā starpā, mēri precas ar sekretārēm un slaucējas trenkā kombainierus. Protams var padzenāt savus un svešus tarakānus, palasīt avīzes un izdomāt grūtāko ceļu - gaidīt, kad attiecības nokritīs no gaisa, iznirs no baseina vai draugi atnesīs kopā ar polšu. Vēl var sev pūst, ka nemaziņ ij nevajag. Bet var negaidīt - vienkārši piespiest selektora pogu. Interesanti, ka šādās attiecībās bieži uzrodas mazāk dabūjusī, attiecībās apdalītā puse, kura vienā brīdī sāk zem segas sacerēt kaut kādus rēķinus, kurus tad nu beidzot no rīta izsniegs tik iemīļotā orālā seksa vietā. Un kad tiek patriekti, viņi sāk aurot - dienesta romāni sūkā! Kur tādi rodas? Cilvēki, kuriem liekas, ka pa maz ir dabūjuši, ir apdalīti, kaut ko tādu izdarījuši, nu tak beidzot, nu tak ir mednis rokā, nu pienāāāāākas, ka nu visa pasaule atveries, man lauznis jau rokā? Kāds ies bojā, man ir slikti. Padomāt vajag par to...
