Vai, nu es to Abu Meri atceros no tā laika, kad biju aizvedusi mammuci caurskatīt kuņģi un zarnu traktu. Man vēl reģistratūrā pāris reizes jautāja, vai es tiešām esmu ar mieru ... nu tā kā šams ārzemnieks un vai mēs sapratīsimies. Bet tā kā man tāpat nebija viegli mammuci pierunāt tās šļaukas rīšanai, teicu, ka mums vienalga.
Nu kā spečuks, šams man patika. Mammis procedūru izdzīvoja, šams visu smalki apskaidroja, ko redzēja, kas neizdevās un kāpēc, arī ieteikumi, kā tālāk dzīvot bija sakarīgi. Parasti jau ar mums tik sīki neviens neauklējās. Bet kā cilvēks... nu nezinu. Šams pēc rakstura atgādināja mūsu angļu radus - šami arī tādi ... nu pardaudz labdabīgi bērnišķīgi. Droši vien, kā cilvēks viņš ir ļoti jauks, bet kā tur kaut kāds ... frakcijas vadonis... Nu neziņu, viņu taču tur noēdīs. Tur taču TĀDS midzenis. Ja viņam piedāvātu kādu labdarības fondu vadīt, tad varbūt. Bet pašreiz tāda neomulīga sajūta. Tur ir jābūt azbesta nerviem, šams taču nav no tādas vides. Tagad, arī es esmu par 85% pārliecināta, ka Vienotība būs nolemta.
Principā jau viss kaut kā likumsakarīgi. Sākumā Vienotībā bija diezgan spēcīga, jo tur bija uzvārdi ar mugurkaulu. Veči ar raksturu izveidoja sev spēcīgu aizmuguri un tika līdz augstākiem plauktiem. Vairs pēc Vienotības īpašas vajadzības nebija, iestūma krēslā rudo lapsu. Lapsa, tai vietā, lai turpināt apsaimniekot jau uzceltu politisko vienību - izjauca tur visu pastāvošo kārtību ar savām intrigām, bezkaunību un stulbumu. Tagad, kad no vecās Vienotības tur vairs nav ne smakas, pēdējie spēki izlietoti, tam lai izmest šamo no ierindas. Bet, praktiski vairs nav neviena, kas spēs to Vienotību saturēt. Piebalgs, tas arī jau bija dīvains risinājums. Vēl atceros, kad šams pa Eiropu grozījās un kad šai galā šamo mēģināja informēt, cik Latvijā ir grūti laiki un viņš atbildēja ar stāstu, ka esot bijis Āfrikā un šamiem arī neiet viegli. .... droši vien, arī ļoti jauks cilvēks.
