vēlreiz pēc 20+ gadiem pārlasītais

[nakata kngs]

Tēma par to, ka vēlreiz lasām kādu grāmatu, kuru lasījàm pirms 20+ gadiem...ko nu sapratām toreiz - to sapratām...bet tagad lasām vēlreiz...kā alfa no omegas...
Tātad sākšu ar Dostojevska "Noziegums un sods"..
Skolā, mācījos 1.videnē - tagad 1.ģimnāzija, mums bija fizikas-matemātikas novirziens....bet ne tikai šis!....arī krievu valodas un literatūras, lai mēs, 1.videnes absolventi, varētu nolikt iestājeksāmenu kr.val. Maskavas Baumaņa tehnoloģiskajā institūtā  un kļūt par kosmosa, raķešu utt speciem...tāpēc 1.videnē toreiz krievu valodu mācīja, kà šodien màca angļu valodu 1.ģimnāzijā...bija lieliski kriev.valodas skolotāji!:)
Toreiz izlasīju daudz...arī Dostojevski utt...taču tobrīd tas bija vienkārši fakts, jo jauns un muļķis...
Nezinu, bet šķiet katram darbīgam cilvēkam pienāk brīdis dzīvē, kad šķiet...ja viens konkrēts cilvēks nomirs, tad tas atrisinàs daudzas manas problēmas...kā Raskoļņikovam, ja vecene mirs, tad dzīve ies uz augšu...lūk, arì esmu domàjis kā kàdu nožmiegt...gluži kā Raskoļņikovs...plānojis līdz sīkumiem, bet tagad saprotu kāds tas bija neprāts...laikus atnēdzos...Dostojevskis ir dižs, tik dziļi ielien cilvēka dvēselē

[nakata kngs]

...un, jā ...lasot otreiz pēc 20+ gadiem šo darbu atjēdzu ar pavisām citàm acīm...
Pārlasīt labas grāmatas ir vērtīgi!

[Zigfrids]

Būs jāpārlasa "Suņa sirds", ja Tu tā saki.

[Spārka]

Man šķiet, ka nevajag pārlasīt tādas tipiskas "jaunības grāmatas" - Hemingveju, Remarku. Pat "Trīs draugos" vai "Un saule lec" es vairs īsti nesaprotu, par ko tīņa gados/jaunībā jūsmoju.
Patika pārlasīt "Meistaru un Margaritu". To gan pirmo reizi lasīju latviski, pēc tam - oriģinālā. Domāju, ka tur vienmēr var jaunas nianses saskatīt.
Nesen pārlasīju M.Friša "Saukšu sevi par Gantenbeinu". Joprojām patīk, bet, ar dzīves pieredzi lasot, autors vairs nešķiet TIK asredzīgs, TIK labs psihologs un vārda meistars, kā pirmajā reizē. Ir dažas epizodes, kuras tagad citādi vērtēju, nekā pirmajā (un otrajā) reizē lasot.
Paldies autoram par tēmu; Dostojevski pārlasīt ir laba doma. Lasīju tīņa gados un latviski.

[nakata kngs]

.."un saule lec" varu pārlasīt septiņas utt..reizes...tas ir manas dzīves kods...90.gados neskaitàmas reizes lidoju uz Pamplonu...nu, gandrìz privātus reisus organizēji, bet apmaksàja citi....drusk pat skrēju ar vèršiem - pirmos 100 metrus...un sievietes ir maitas!

[nakata kngs]

Tagad par Nabokova "Lolitu".
Tad, 90.gadu sàkumā, lasīt Lolitu bija moderni...arī es lasīju, kaut gan nekādus secinàjumu neizdarīju...muļķis
lūk, tagad lasu un domāju..
Mana meita no pirmàs laulības tàlajos 90.gados sadumpojās pret savu māti(manu pirmo sievu) un pateica, ka dzìvos pie vectèva - mana tēva, un viņai bija 15...
Ok, tobrīd es uzturèju savas trìs sievas, visus bērnus, sievasmātes, bijušās sievas, viņu bērnus un vīrus...visus!
Manas pirmàs sievas nàko§ais vīrs bija konkrēts kretīns, kur§ dràza arī sava bràļa sievu...es atnāku pie savas meitas un redzu, kà šis atklāti laizās...un tā ir bràļa sieva...
Mana meita 15 gados grib tikt prom no §īs ģimenes...prom no savas mammas...ok, mans papucis bija variants .Meitai visd ok, tagad precēta un 3 bērni, mani mazbèrni..
Domàju, tas tēviņš (pirmās sievas vīrs) līda 15 gadīgai meitai virsū, ka bija tāda situàcija?
Jautàju tagad meitai, viņa nestbikd...un viss ok!

[Samotrākes Nīke]

Man šķiet, ka nevajag pārlasīt tādas tipiskas "jaunības grāmatas" - Hemingveju, Remarku. Pat "Trīs draugos" vai "Un saule lec" es vairs īsti nesaprotu, par ko tīņa gados/jaunībā jūsmoju.

Var un vajag - pēc teātra izrādes nolēmu pārlasīt Triumfa arku. Secinājums - Remarks man joprojām liekas ģeniāls, tikai nu jau pavisam citu iemeslu dēļ, nevis kā jaunībā.  Tieši šī varētu būt viena no ģenialitātes pazīmēm - kad dažādu vecuma grupu lasītāji katrs atrod tur kaut ko sev aktuālu.

[Spārka]

Var un vajag - pēc teātra izrādes nolēmu pārlasīt Triumfa arku.

Es liku "jaunības grāmatas" pēdiņās, jo nedomāju lasīšanas vecuma, bet radītās noskaņas ziņā. Tādā skatījumā "Triumfa arka" man nebūtu "jaunības" grāmata, bet "Trīs draugi" būtu.

[nakata kngs]

Es liku "jaunības grāmatas" pēdiņās, jo nedomāju lasīšanas vecuma, bet radītās noskaņas ziņā. Tādā skatījumā "Triumfa arka" man nebūtu "jaunības" grāmata, bet "Trīs draugi" būtu.

dzīvē ir dažādas sitiàcijas...man pirms 10+ gadiem beibe pateica, ka mirs drīz ...tik, tak  - daži mēneši un kedas gaisà...toreiz teicu viņai - aiziet 3 draugi? ...tu mirsi, bet es rakstìšu gràmatu?
Nenomira, vesels kà rutks un kniebjas ar citiem !

[nakata kngs]

Pabeidzot tēmu par vēlreiz izlasīto "Lolitu", mani uzjautrināja fakts, ka Nabokovs pēcvārdā nosauc Hemingveju par mūslaiku Mainu Rīdu! ...mūslaiki Nabokovam ir divdesmitā gadsimta 30.-70.gadi!
Nu, tak vēl sakiet, ka tā nav ģēnija greizsirdība!
Hems ir Oceola!   

[Camma]

Pielīdu vīna glāzei un grāmatplauktam.
Valentīns Pikulis ''Bitva žeļeznih kancļerov". Grāmata, kuru nemūžam nelasīšu tulkojumā, jo VALODA! Tas vien jau ir baudījums! Ja vēl kaut cik interesē spraigā sižetā aprakstīta vēsture (18.gs Eiropas galmi un diplomātijas aizkulises), tad ir vērts pārlasīt arī biežāk, kā reizi 20 gados.