Aspazija bija skolas kursā. Arī vidusskolā. Jautājums, cik vispār kura skolotāja uzdeva lasīt un ko. Varbūt kādu laiku iepriekš bija mazāk, mācījos septiņdesmitajos. Pat Čakam tad bija mīlas dzeja, nebija Mūžības skarto. Bija pieminēts pat Grīns, protams, bez Dvēseļu puteņa. Ja pareizi sapratu pēc pusvārdiem, tad lielie aizliegumi jau kādu laiku bija beigušies, ko pati personīgi nepieredzēju. Deviņdesmitajos literatūrā atgrieza Īvandi Kaiju, Alfrēdu Dziļumu u.c., trimdas rakstniekus.