Budisms

[tas_pats_lv]

Kā mūs māca slavenā "Saruna Foruma" tīmekļa lapa - Budisms pusotrā minutē , ka budisma pamats ir filosofija. Diemžēl es nekur nespēju atrast 1,5 minūtes budisma traktējumu latviešu valodā, tāpēc būs vien jāturpina lietot šo anglisko versiju:

Šeit gan ir jāpiebilst, ka jau mēs zinām no starptautiskajām ziņām, par Mjamaras vardarbību, diemžēl mūsdienās Budisms ir kļuvis par reliģiju un šī reliģija iz plaši izplatīta Austrumos Indijā un Ķīnā. 

Nu mēs dzīvojam Rietumu kultūrā un daudz tuvākas filosofiski kulturāli ir Rietumu filosofijas tradīcijas, kā piemēram Aristotelis (defacto rietumu kultūrā kopš viduslaikiem ir modē dumjums un nekā nezināšana, bet mēs vienalga labāk saprotamies ar rietumu kultūras tradīcijām) 

   

[Spārka]

Pusotra minūte, protams, ir nenopietni. Es atcerējos, ka mēs reiz ar Zigfridu čatā debatējām par filosofijām un reliģijām un ieliku vismaz pusotru minūti
Ja kādam interesē, varu latviski un plašāk (nē, muļtikus  nezīmēšu). Visādas informācijas tīmeklī patiesībā ir pietiekami.
Ar ko man simpātisks budisms - nesatraukšanās, miers, nevardarbība, citu nenosodīšana, "sākšana ar sevi".
 

[Zigfrids]

Pusotra minūte, protams, ir nenopietni. Es atcerējos, ka mēs reiz ar Zigfridu čatā debatējām par filosofijām un reliģijām un ieliku vismaz pusotru minūti
Ja kādam interesē, varu latviski un plašāk (nē, muļtikus  nezīmēšu). Visādas informācijas tīmeklī patiesībā ir pietiekami.
Ar ko man simpātisks budisms - nesatraukšanās, miers, nevardarbība, citu nenosodīšana, "sākšana ar sevi".

Esam debatējuši par filosofijām? Man drošvien skleroze, - neko neatceros.

[tas_pats_lv]

Vai kāds ko spēj paskaidrot par Budisma paveidiem?
Es domāju:
Teravādas budisms,
Mahājānas budisms,
Tantriskais budisms,
Dzenbudisms.

Man ir bijusi daudz maz saskarsme vien ar Dzenbudismu

p.s.

Esam debatējuši par filosofijām? Man drošvien skleroze, - neko neatceros.

Es tik vienreiz pamanīju ka Spārka kaut, ko Tev mēģināja iestāstīt, izmantojot argumentu, ka "par Budismu ir garāka saruna, bet to ne tagad", kaut kā tā  

[Spārka]

Vai kāds ko spēj paskaidrot par Budisma paveidiem?

Vidusmēra rietumniekam nav vērts noņemties ar budisma klasifikāciju, jo lielajiem virzieniem ir apakšvirzieni un tiem vēl “apakš”. Visiem kopīgs ir Buda kā mācības dibinātājs, četras patiesības un astoņposmu ceļš.
Rietumu ļaudis tradicionāli vairāk interesējas par dzenbudismu, jo tas ir tā kā neformālāks (atbrīvošanās no konvencijām, normām, ielūkošanās sevī, meditācija). Savukārt, piemēram,  Dalailama pārstāv Gelugpa  (dGe-Lugs-Pa) tradīciju, kas esot diezgan “stingra”, ar obligātu izglītošanos klosterī un mūka praksi.
   

[tas_pats_lv]

Es pēc ilgas un garas meklēšanas atradu publiski neitrālu tekstu par budismu ko māca 11 klasē kulturoloģijas kursā mūsdienu skolā:

Četras patiesības, astoņposmu ceļš

Budas sniegtā mācība balstīta uz četrām patiesībām par ciešanām, to pārvarēšanu. Sidarts Gautama mācīja par četrām cildenām patiesībām:
 

• Ciešanas rada dzīve. Dzīvošana pati par sevi sagādā ciešanas, jo dzīves laikā cilvēkam jāšķiras no patīkamā, jāsaskaras ar nepatīkamo.
• Ciešanu cēlonis ir cilvēka vēlme baudīt tos labumus, kurus var sniegt dzīve, to cēlonis ir cilvēka kaislības un vēlmes.
• Lai atbrīvotos no ciešanām, cilvēkam jāatbrīvojas no savām vēlmēm. To var panākt, nonākot īpašā miera stāvoklī - nirvānā.
• Lai atbrīvotos no savām vēlmēm, jāseko Budas mācībai, jāiet astoņposmu ceļš, jāievēro astoņi principi:

• pareizi uzskati par ciešanu cēloņiem;
• pareizās vēlmes (atbrīvoties no ciešanām);
• pareiza valoda, patiesības meklēšana, atsacīšanās no meliem, rupjībām;
• pareiza izturēšanās, uzvedība;
• pareizs dzīves veids, atteikšanās no vardarbības;
• pareiza piepūle - dzīvot taisnīgu budista dzīvi;
• pareizi uzskati par to, kas cilvēkam nes ciešanas;
• pareiza pašiedziļināšanās jeb meditācija, nepriecājoties, neskumstot ne par ko, pilnīgs miera stāvoklis.

Paveicot pēdējos astoņposma ceļa posmus, cilvēks var cerēt uz ciešanu izbeigšanos. Astotais posms līdzinās transam, cilvēks vairāk neizjūt saskari ar pasauli, kas atbrīvo no ciešanām. Šo īpašo transa stāvokli dēvē par nirvānu. Nirvāna nav laimīga pēcnāves dzīve vai paradīze debesīs. Nirvāna ir stāvoklis, kad ciešanu vairāk nav, cilvēks tās nejūt.  Saskaņā ar Budas mācību, ciešanu īstenie cēloņi un to novēršana ir cilvēka ziņā, to spēj paveikt ikviens. Ciešanu pamatā ir nepiepildītas vēlmes, cilvēka vēlme iegūt nemirstību esot egoisma izpausme, kas ir daudzu problēmu cēlonis. No egoisma ir visgrūtāk atbrīvoties.

http://www.uzdevumi.lv/p/kulturologija/11-klase/religiska-domasana-12402/budisms-13000/re-e5a74c09-a485-430e-9a45-aa3bf7281d88

Tas tā viesiem neizglītotajiem, kas līdzīgi ka es nava nekad zinājis, ka mūsdienu vidusskolā ir kulturaloģija. Mani pašu visā budismā mulsina vārda 'pareizs' lietošana, it sevišķi zinot t.s. agrīnās filosofijas dižgaru sofistu veikumu, kas bija tik veikli mainīt jēgu gandrīz jebkam.      

[tas_pats_lv]

Nobela miera prēmijas laureāta Dalailamas publisko lekciju "Līdztiesības kultūra" 2017 gada 9.septembrī "Arēnā Rīga"

Dalailama savā lekcijā sacīja, ka Latvijai kā valstij, kas tikai nesen atguvusi neatkarību, būtu jādomā par to, kā attīstīt ne tikai materiālās, bet arī garīgās un morālās vērtības. Dalailama norādīja, ka viņš tic jaunu cilvēku spējām un uzskata, ka viņi ir nozīmīgi pārmaiņu nesēji, tāpēc ir svarīgi domāt par to, kā sabiedrībā veicināt līdzcietību, kas radītu pareizu motivāciju pārmaiņām. Viņš skaidroja, ka pašreizējā izglītība un sabiedrība lielākoties runā par materiālām vērtībām, arī jaunā paaudze šajā vidē aizmirst par iekšējām vērtībām, kā rezultātā sabiedrība saskaras ar morālo krīzi. "Šāda sabiedrība ir nelaimīga," sacīja Dalailama.
Laicīgā izglītība neizglīto sirdi, taču ētikai un emociju higiēnai ir jābūt daļai no izglītības sistēmas, uzskata Dalailama. "Sabiedrība bez problēmām nav iespējama, bet mēs varam to padarīt labāku, mainot savu attieksmi. Tikai tad cilvēks var būt laimīgs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Ja gribat atbrīvoties no rūpēm, jāmaina nevis apkārtne, bet savs prāts." "Mūsdienu dzīvē dominē materiālistisks dzīvesveids un vērtības, tomēr tās kalpo tikai īslaicīgam gandarījumam, kas pāriet, tiklīdz šie faktori vairs nepastāv. Ilgtermiņā prāta un dvēseles miers un apmierinājums nav atkarīgs no sensorās pieredzes, kuru sniedz materiālie labumi. Garīgs, ilgstošs miers iestājas, vienīgi piekopjot līdzcietību un mīlestību, kas sniedz gandarījumu," sacīja Dalailama.
Viņš arī uzsvēra, ka sirdsmiers un mierīgs prāts ir ārkārtīgi svarīgs veselīgam ķermenim, jo dusmas, bailes un citas negatīvas emocijas grauj imūnsistēmu un arī prātu var padarīt destruktīvu. Dalailama norādīja, ka emocionālā inteliģence ir būtiska arī virknē jomu un profesiju, jo tās atkarībā no motivācijas var no konstruktīvām pārvērsties destruktīvās. "Jo vairāk līdzcietības, jo godīgāks automātiski kļūst cilvēks vai sistēma. Arī korupcija ir vardarbība," sacīja Tibetas garīgais līderis.
Dalailama arī norādīja, ka morālo vērtību krīzi reliģija nespēj atrisināt, jo mūsdienu sabiedrībā bieži pastāv uzskats, ka laicīgums nozīmē distancēšanos no reliģijas. Laika gaitā pret reliģiju izveidojusies negatīva attieksme, taču Dalailama norāda, ka pie tā vainojamas nevis reliģijas sludinātās vērtības - mīlestība un rūpes -, bet gan reliģiskās institūcijas, kas apspiež prātus, ekspluatē cilvēkus un ir domātas naudas pelnīšanai reliģijas vārdā.
Dalailama arī norādīja, ka sabiedrībā pastāv ļoti liela nevienlīdzība - ekonomikas jomā cilvēki tiek par daudz ekspluatēti un trūkst sajūtas, ka visi ir līdzvērtīgi. Viņš uzsvēra, ka, neterorizējot un neekspluatējot citus, ir iespējams dzīvot patiesāk, iegūt patiesu uzticību un cilvēku cieņu, kamēr norobežošanās no apkārtējiem savukārt rada aizdomas, neuzticību, stresu un dusmas.

To atreferēja Leta gan jau apmaksātas preses relīzes ietveros.

[daddy]

Nobela miera prēmijas laureāta Dalailamas publisko lekciju "Līdztiesības kultūra" 2017 gada 9.septembrī "Arēnā Rīga"
To atreferēja Leta gan jau apmaksātas preses relīzes ietveros.

paklau, Leta, tas links ir uz 2013. gada rakstu...

[tas_pats_lv]

Ou, Budisms gan jau 4 gados nav mainījies Jā, bet tur vajag izlabot datumu tam citātam, nomainot gada skaitli uz pareizo Lūdzu! 

[tas_pats_lv]

DALAILAMA Rīgā 2017. Vieduma un labestības filozofija.
 Divu dienu mācības par Kamalašilas "Apceres pakāpes" (sanskr. Bhvanakrama) un Dže Tsonkapas "Īsais Lamrim" (tib. lamrim dudon)
Dalailamas mācības Rīgā, Skonto hallē 2017.gada 23.-25. septembri
Programma:
2017.gada 23. – 24.septembrī
 Kamalašilas "Apceres pakāpes" (sanskr. Bhvanakrama) un Dže Tsonkapas "Īsais Lamrim" (tib. lamrim dudon). Jautājumi un atbildes.
 2017.gada 25.septembrī
 «Pasaules harmonijai nav robežu». Dialogs ar Viņa Svētību Dalailamu. Dialogā ar Tibetas budistu garīgo līderi Dalailamu piedalīsies aktieris, teātra un operas režisors, Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermanis, mūziķis un komponists Boriss Grebenščikovs, dokumentālā kino režisors Vitālijs Manskis. Pasākumu vadīs dramaturgs un režisors Ivans Viripajevs.
* * *
 Šoreiz  VS Dalailama koncentrēsies uz budisma mācības praktisko aspektu, tādēļ viņš ir  izvēlējies skaidrot divus pamattekstus: Kamalašīlas “Meditācijas pakāpes”  (sanskr. Bhāvanākrama) un Dže Tsongkapas “Īsais Lamrim” (tib. Lamrim dudon).
 Pirmā  teksta autors ir indiešu skolotājs, un tajā skaidrota pareiza pieeja  meditācijai. Otro sastādījis tibetiešu viedais, lai izklāstītu apgaismības ceļa  secīgās pakāpes.
 “Meditācijas pakāpju” autors – āčārja Kamalašīla ir viens no septiņpadsmit  Nālandas kloster-universitātes filozofiem – zinātniekiem (panditiem) senajā Indijā.  VS Dalailama par šī klostera tradīcijas pārmantotājiem sauc tibetiešu garīgos  skolotājus. Pats slavenākais no tiem, “Īsā Lamrim” autors, ir diženais Dže  Tsongkapa, kuru Tibetā godā līdzvērtīgi Budam.
 Mācības Rīgā – tā ir lieliska iespēja iepazīties ar diviem autoriem, kas  pārstāv divas svētās zemes – Indijas, kas devusi pasaulei Budas mācības un  izcilo Nālandas filozofisko domu, un Senās Tibetas, kas saglabājusi un tālāk  attīstījusi šo Senās Indijas bagātīgo mantojumu.
 VS  Dalailama neatlaidīgi atzīmē Nālandas mantojuma nozīmīgumu mūsdienu pasaulē.
“Tibetas  budisms, kas sakņojas Nālandas kloster-universitātes tradīcijā, ir pats  pilnīgākais līdz mūsdienām saglabājies budisma virziens. Ja budisma reliģisko  prakšu apguve šķiet interesanta tikai budistiem, tad Nālandas skolotāju  izstrādātās budisma loģikas un teorijas izziņa, kā arī zinātne par prātu un  emocijām  būs noderīga ikvienam  cilvēkam”, uzsver Viņa Svētība Dalailama.
 Budas  mācības, kas savulaik no Indijas nonāca Tibetā, tālāk izplatoties Mongolijā,  Tuvā, Burjatijā un Kalmikijā, tagad sniedz labumu ļaudīm visā pasaulē  neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības.
VS XIV Dalailamas mācības Baltijas valstu un  Krievijas iedzīvotājiem Rīgā notiek kopš 2014. gada un ir pieejamas visiem interesentiem – gan budistiem, gan cilvēkiem, kas izjūt interesi par budisma  filozofiju, kurā harmoniski savienojas dziļa gudrība un neierobežota  līdzjūtība.
E-pasts saziņai dalailama.riga@gmail.com
 Būsim priecīgi par atkalredzēšanos ar Jums!

>>>
nemaz nezinu, vai šo nevajadzēja ievietot sludinājumos

[Nomade]

Būšu nepopulāra - es vairs nopietni neuztveru šo vectētiņu kopš https://www.diena.lv/raksts/pasaule/tuvie-austrumi/dalailama-islamu-deve-par-miera-religiju-un-aicina-uz-dialogu-ar-_islama-valsti_-14121994

[Minne]

Būšu nepopulāra - es vairs nopietni neuztveru šo vectētiņu kopš https://www.diena.lv/raksts/pasaule/tuvie-austrumi/dalailama-islamu-deve-par-miera-religiju-un-aicina-uz-dialogu-ar-_islama-valsti_-14121994

Kas tieši viņu dara nenopietnu Tavās acīs?

[Nomade]

Dialogs ar isis

[daddy]

Nekā nenopietna tur nav. Mūsdienu politiķiem patīk vilkt svītras, zilas un sarkanas līnijas un domāt, ka pirms šīm svītrām nekā nav. Šodien redzam ISIS, un ar viņiem arī karojam, un muti ciet, nekāda runāšana! Pilnīgi idioti!


Tas tak skaidrs, ka tādus isisus, alkaidas un ko vēl tik ne, ar militāro ieroču spēku uzvarēt (lasi-iznīcināt) nevar. Jā, var viņus zemē iedzīt, bet idejas ta paliek un "cīnītāju par taisnību" kļūst mazāk, bet viņi kļūst radikālāki... ir vajadzīgs dialogs un ne tikai ar ISIS, bet visādiem citādi domājošiem.


Bet pats galvenais - pasaulē jāmazina sociālā nevienlīdzība!  [size=78%]  [/size]

[Zigfrids]

Jā, interesanti.
Kurš, nez', būtu jāuzskata par nenopietnu cilvēku vairāk? Tas, kurš, iespējams, ir kaut drusciņ pastudējis pirmavotu, un spriež saskaņā ar iegūto informāciju no tā? Vai tas, kurš vēl aizvien tic, ka medijos raksta/runā 100% baltu un objektīvu, neangažētu un nenopirktu patiesību, patiesību un vēlreiz - patiesību? Pie tam, - mediju meinstrīma viedoklis = minētās personas viedoklis. Bez kritiskas izvērtēšanas, bez mazākās intereses, vai informāciju kāds ir sagremojis, kā sagremojis un kāpēc sagremojis, pirms ieliet to minētās personas smadzenēs? Un tas viss - pat pie tā, ka tepat, pavisam blakus, ir apbrīnojami labi šim forumam komentiem aizpildīta tēma par to, cik izglītoti vai neizglītoti cilvēki raksta ziņas.