Par Virzu tolaik ne tikai nerakstīja. Viņš bija ne vien nejauši piemirsts, tīši novārtā atstāts, nevēlams un nepieminams, kā citi, bet patiešām cieši aizliegts ar visu grāmatu izņemšanu no bibliotēkām un dedzināšanu. Vēl 50to gadu beigās tie, kas ierosināja atkal iekļaut Virzu mācību programmās, stipri dabūja pa kaklu (par Skalbi un Brigaderi tik stipri nedabūja).
Straumēnus sāka atkal mācīt varbūt 90tajos.
Arī ļoti gribētu redzēt mācību grāmatu, kurā vispār pieminēti Virzas politiskie uzskati, kur nu vēl par PSRS. Ja atradīsies, atvainošos.
