nu Daņilenko kā Ķivičs , pēc man viedokļa ir no tās šlakas, par kuriem gadiem neko nedzird un tad šamie, lai par viņiem neaizmirst, pamaina kārtējo zaķi pie sāniem, iešauj kādam pa muti, paziņo, ka nav droši par savu orientāciju un pašreiz atrodas meklējumos, vai sāk meklēt surogāt māti, jo redz zaķi atsakoties vairoties.
Tagad, redz šams saka, ka atradis īsto sievieti un tas dullums ir tādā kondīcijā, ka tai sakarā vēlās uzlabot savus parametrus, tai nozīmē, ka vēlās palikt mazāk svarīgs. Nu dulls, kas dulls. Kaut gan, ja padomā, tad te nostrādā divi likumi.
Pirmais- cilvēks var būt iemīlējies trīs gadus- tā ir ķīmija- organisms pielāgojās pie eiforijas stāvokļa un tam vajag citus spēcīgākus kairinājumus, tā ir atkarība no šīm jūtām - cik tu ilgi jūsmosi par vienu objektu, ja apkārt pasaule pilna ar jauniem iespaidiem?
Otrais - cilvēkā organismā nepārtraukti notiek izmaiņas. Visas vecās šūnas atmirst, bet daloties rodās jaunas un kaut kur septiņos gados cilvēkā vairs nav vispār nekā no tā, kas viņam bija iepriekš, nu varbūt izņemot to, ko mēs saucam par dvēseli, bet ar to arī nav nekas skaidrs. Tātad, mums ir cilvēks 7, 14, 21, 28, 32, ... un t.t. vecumā un katrā no tiem vecumiem viņam ir citi sapņi, vēlmes, vajadzības un sievietes ideāls. 7 gados- mammucis, 14.gados kāds skuķis par ko sapņot un ja pietiks drosmes... nu ja- kā kuram, 21 gados- šams gatavs izmīlēt visu pasauli un šam vajag atbilstošu zaķi, kas to tempu spēj turēt līdz, 28 jau ir vajadzīga cita līmeņa statusa meitietis, 32 vēl negribās, bet jāpiedomā pie dzīves sakārtošanas.... Un katrā vecumā, tā ir pavisam cita, bet noteikti "īstā " mīlestība.
