Stāsts nav par to, vai drīkst un vai var. Skaidrs, ka normāls vecis neaiztiks un parūpēsies, lai to skuķi savāc radi vai atļurbene vai ātrie.
Stāsts ir par to, ka tādā situācijā var blakus nebūt tas normālais vecis.
Un viss #metoo stāsts ir tieši par nenormālajiem, kas iedomājas, ka drīkst, lai gan nedrīkst. Sievietes nebūtu apdraudētas, ja vīrieši prastos neizmantot bezpalīdzības stāvokli. Es sev birku #metoo lielā mērā nevaru pielikt tikai tamdēļ, ka augu vidē, kur pilns ar tādiem idiotiem, tāpēc gan kauties protu, gan citādi sevi aizstāvēt. Labvēlīgā vidē augusi sieviete lielā mērā ir labticīga - viņai nav negatīvās pieredzes, bet gandrīz vienmēr atrodas kāds kretīns, kas to pamana, izmanto situāciju un to pieredzi iedod. Un tas galīgi nav ok. Sievieti nevajag padarīt atkarīgu no vīrieša. Nevajag kaunināt sievieti par to, ka bija viena tajā brīdī, vajag dot pa galvu tiem, kas iedomājas, ka šādās situācijās drīkst izmantot fizisko pārspēku. Ja juridiski, ideāli, bet tos, kam juridiski nevar neko piesiet, nereti maina audzinošs trieciens ar lāpstu tieši pa seju.
