Definēsim jēdzienus - attaisnot noziegumu, vaina, viktimoloģiska uzvedība, dažādu cilvēku dažāda domāšana, uztvere un rīcība, prātīga rīcība, ņemot vērā realitāti un jābūtības filozofija.
Visiem nevar ieskaidrot, kas ir slikti un kas ir labi. Tāpat kā sievietēm - skaidro un māci, cik gribi.
Sieviete aizgāja uz bāru atpūsties, drusku paflirtēja ar pāris džekiem, pacēla sev pašapziņu pēc sāpīgas šķiršanās, džekiem lika saprast, ka vairāk neko nevēlas un devās mājup un visi džeki tos saprata - vēlamā izteiksme. Tie divi džeki visu saprata un viens no viņiem uzsāka flirtu ar citu, otram rīt darbs, tas izsauca taksi un aizbrauca mājās, bet kāds trešais izdomāja ko citu un sekoja tai sievietei, ja jau šī reiz atļaujas flirtēt un ķircināties, tad taču ir pieejama arī viņam - diezgan reti, bet pilnīgi iespējama realitāte.
Vai drīkst turpināt apspriest konsekvences pavedinošai uzvedībai un šādam pašapziņas celšanas pasākumam, ja telpā ienāk radiniece, kurai ir bijusi slikta pieredze? Vai visiem ir politkorekti jāpieraujas un jāizvairās izteikt jebkādas domas un apgalvojumus, no kuriem varētu nolasīt domu, ka pats upuris reizēm varēja uzvesties savādāk.
Sēž viesībās kompānija, ienāk mātesmeita, kas grib vakarā izklaidēties un saka mammai, ka ies uz garāžu ar mazpazīstamiem džekiem paklausīties mūziku. Kas jāsaka tai meitai?! Publika sāk uzdot jautājumus, kas tie par džekiem, vai ir pazīstami, neviens viņus nepazīst, kur tā garāža, noskaidrojas, ka meita neko ne zin, ne pazīst un vienojas kopīgā dziesmā, ka nevar, nu nevar iet uz tādu pasākumu tā meita. Te atveras durvis un ienāk radiniece ar sliktu pieredzi. Vai publikai uzreiz ir jāpieraujas un jāapklust un jāsaka - ej, meitiņ, ej, izklaidējies, lai tikai tai radiniecei nerastos sāpīgas asociācijas vai varbūt abos gadījumos sabiedrībai a priori jāpieņem, ka starp viņiem var būt sievietes ar sliktu pieredzi un vispār jāizvairās izteikt šādus te apgalvojumus, kas kaut attāli mudina domāt, ka reizēm tā sieviete ari varētu padomāt, ko dara.
Trešā situācija. Sēž bariņā pareizās jābūtības ideoloģijas dāmas, tā pati mātesmeita ar savu jautājumu, nekādu precizējošu jautājumu, atbilde - ej un izklaidējies, ko darīt mazākumā esošam vecim vai dāmai, kas gribētu teikt, ka var sanākt slikti?
Nu nesanāca slikti, jābūtības kompānija apmierināta.
Sanāca slikti - jel ko sapratīs un nožēlos, ka nepateica - neej tur?! Vai atkārtos mantru - viņi nedrīkstēja neko tādu darīt! Sieviete taču nav vainīga!
Nu nav vainīga, bet konkrētajā gadījumā iespēja neiet taču bija? Tā nav vaina vai ne vaina, tā ir savādāka, gudrāka rīcība! Ups, sanāca, ka viņa ir muļķe!
Kā lai korekti pasaka, ka vienai rīcībai ir vienas sekas un citai rīcībai ir citas sekas, nevienu pie tam nevainojot????!
Vai paveicās ar večiem, kas saprata - ja reiz nē, tad nē. Vai arī situāciju un apkārtējo kompāniju. Var nepaveikties. Vai jaunai nepieredzējušai meitenei ir jāstāsta par tādu iespējamību vai arī pietiek ar to video un tik dragā uz priekšu ar savu pārliecību? Situācijas ir visādas un dažas varēja nebūt.
