Manā laikā augstskolā arī bija pasniedzējs, kuram nu ļoooti patika zīmējošām studentēm pienākt no aizmugures, uzstutēt savu resno vēderu uz pleca, piespiesties, elst ausī un "palabot zīmējumu". Un baigi nu tu kaut kam pasūdzēsies, – studenti un -es ieņirdza, studentes piecieta, visi to zināja, bet fakultāte tāda vienīgā Latvijā. Protams, protams, studēt jau nav obligāti...
Par konservatoriju arī stāstiņi klīda, kā pasniedzēji studentēm "akordeonu pareizi klēpī sakārto" utml.
No vienas puses, protams, ir svētīgi, ka šos piespiedekļus un grābstekļus piežmiedz, jo normāli tas nav. Tikai tā mītūšana ir slidena taciņa. Cik viegli ir jebkuru nevēlamu personu noliet tā, ka neatmazgāsies, un jebkuru elementāru pieklājību izbļaut par seksuālu uzmākšanos.