Ciemošanās dilemma

[Nomade]

Nu man te tāda lieta šoreiz - ciemošanās pie radiem, pie kuriem ciemošanās ir ja ne mocības, tad
ļoti dīvains pasākums. No vienas puses, jābūt pieklājīgam, jo radagabals, no otras, es gribu justies nepiespiesti, nesasaistīti, bet tur tas nav iespējams. Var jau teikt (paredzu, ka tūlīt tā būs), ka "ja negribi, neej". Nu jā, it kā. Bet radi. Kaut kā jādiplomātisko. Jums sanāk? Diplomātiskot? Man tagad tik ļoti piegriezies, ka neko dzirdēt negribu par tuvākajiem pasākumiem vismaz 5 gadu laikā pie viņiem.

[Spārka]

Es izmelotos, ka netieku.

[Nomade]

Es jau šo atrunu esmu izmantojusi nez cik reižu. Bet viņiem tas laikam neielec, ka visa lieta viņos. Nja.

[reno]

Prasta ziņkārība -kā izpaužas viņu sliktumi?
Cik ilgi jāviesojas? Max saīsini, ar norunātu zvanu, ka kaut kur jāskrien

[ragana]

Grūti spriest, ja nepārzini situāciju. It kā jau pareizi ik pa laikam radu saites uzturēt. Bet ja iet pāri spēkiem...

[Nomade]

Atmosfēra - stīva. Ja es mūždien nevārītos pieklājības pēc, tur būtu klusums. Bet varbūt jāizmēģina, nezinu.
Sajūta, ka man jāizklaidē saimnieki.

[dip]

Ja patiešām nevar izvairīties, tad vienkārši ej. Ar domu, ka pusgads vai gads būs brīvs. Skaties no interesantās puses - kā savdabīgu filmu ar vēl savdabīgākiem personāžiem. Atslābsti. Neko nepierādi. Vienkārši esi. Un jā, labs padoms par telefona zvanu stundā X.

[dip]

Atmosfēra - stīva. Ja es mūždien nevārītos pieklājības pēc, tur būtu klusums. Bet varbūt jāizmēģina, nezinu.
Sajūta, ka man jāizklaidē saimnieki.

Ir kāda tēma, kas viņus interesē? Grāmatas, teātris, cceļojumi, konservēšana, suņi, laika apstākļi?
Varbūt izmēģini un nevāries. Paskaties, par ko klusums pārvērtīsies.
Varbūt ierauj kādu šļuku, lai priecīgāks prāts?

[Nomade]

Ja man jāsaka, kas nepatīk, es tā nemaz nevaru konkrēti paskaidrot. Tur jājūt un jāizbauda.
Nu tāda sajūta, it kā es būtu aizbraukusi pie "augsto plauktu" cilvēkiem, kas tā "iznesās". Bet patiesībā tā jau nav, un tad tas viss sanāk tā samāksloti.
 

[dip]

Ja man jāsaka, kas nepatīk, es tā nemaz nevaru konkrēti paskaidrot. Tur jājūt un jāizbauda.
Nu tāda sajūta, it kā es būtu aizbraukusi pie "augsto plauktu" cilvēkiem, kas tā "iznesās". Bet patiesībā tā jau nav, un tad tas viss sanāk tā samāksloti.

Vai vaina nav Tavā uztverē? Varbūt viņi par Tevi tāpat domā un nezina, ko lai runā, tāpēc klusē. Bet satikt grib - rads taču:)

[Nomade]

Par savu uztveri esmu domājusi... Nē, nedomāju, ka ar mani būtu problēma.

[daddy]

Par savu uztveri esmu domājusi... Nē, nedomāju, ka ar mani būtu problēma.

ar to arī viss sākās - man viss ok, TIE CITI ir crazy   problēma ir no abām pusēm, manuprāt. varbūt arī viņi to jūt, bet arī - neaicināt nevar - rads taču!!


bet kāpēc Tu vienmēr pie viņiem? uzaicini pie sevis kādreiz un kopā ar citiem radiem.

[kvadra]

Bija man tādi radi, pie kuriem bija grūti. Lai vilks paēdis un kaza dzīva, braucu pie viņiem, jo vecīši un ļoooti priecājās mani redzēt, bet ilgāk par pāris dienām neciemojos, jo "vairāk man nav laika - darbā jābūt", un punkts. Pa vidam mēdzu pa telefonu piezvanīt - man nav grūti un viņiem prieks.
Nu jau abi viņā saulē.

[Nomade]

Jā, jā, nu re, uzradās daddy, kā jau paredzēju, ar ideju, ka pati dura. Nu ja. Labi.

[Nomade]

Mēģināšu noformulēt piemērus