Sava līnija, protams, Zigfrīd, jātur. Bet tā nav mana līnija tāpēc varu atļauties šauri nosprausto salīdzinājumu paplašināt ar to, ka vidusmēra latvietis atšķirībā no vidusmēra rietumeiropieša pats gan māju remontē un pucē, gan auto skrūvē, malku zāģē, ēst gatavo, utt. Ja augsti godātais darba devējs maksātu vairāk, varbūt, tā vietā, lai plēstos uz pusēm, varētu vēl kaut ko papildus darbā izdarīt.
Augsti godātais darba devējs nevar samaksāt vairāk par tik, cik viņam ir. Ja mēs redzam tikai ārējo, tad viss tiktāl' šķiet labi. Citastarpā sabiedrība var kļūt turīgāka tikai divos veidos, - vai nu eksportējot, vai aizņemoties. Kā vienā, tā otrā gadījumā efekts tiek panākts ar to, ka sādžā "LV", "UK", "IRL" vai kādā citā ieplūst vairāk naudiņas, nekā aizplūst prom. Lai saprastu, kur ir atšķirība starp DD Latvijā un kaut vai tai pašā UK, derētu ieskatīties arī sarakstā, kurā redzami valdību kopīgie parādi. Savulaik papētīju.
Vislielākie parādi, cik atceros, - visattīstītākajām (mūsu izpratnē) valstīm. Līdz pat 14xx% IKP! Tas bija rekords toreiz. Cits jautājums, protams, vai tie parādi būs arī jāatdod, bet tomēr, kā izrādās, vienas lieeeelas daļas rietumvalstu (salīdzinot ar kurām LV ir "fui, fui") labklājība ir tikusi un tiek panākta, nebeidzami aizņemoties.
Ja pareizi saprotu, tad parāds 14xx% IKP nozīmē, ka visai valstij 14 gadus no vietas ir jāstrādā, visiem viss nopelnītais bez atlikuma jāatdod iepriekšējo parādu dzēšanai un tad ... var sākt atkal jaunu, skaistu dzīvi.
Secinājums ir tikai viens. Ne UK, ne daudzkur citur tur esošā labklājība NAV ekonomiski pamatota. Tas ir ziepju burbulis, kuru kāds baņķieru pulciņš jebkurā brīdī var pārdurt.
